Kā svinēt Mārtiņdienu: 4 tradīcijas no senču pūra lādes

Atpūtai un izklaidei 10.novembris
 
pixabay
Baiba Puriņa
 
Mārtiņdiena ir seni latviešu svētki, kas iezīmē apkūlības un ziemas sagaidīšanu. 10. novembris pēc saules kalendāra ir vidus starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem). Ielūkosimies senču pūra lādē, lai ar ticējumu palīdzību zinātu, kā šie svētki godam svinami.
Hronikas vēsta, ka Mārtiņdienas svētki radušies jau 16. gadsimtā, kad tos svinēja par godu romiešu karavīram Mārtiņam, kurš kādam salstošam ubagam atdevis savu apmetni. Mārtiņš neesot gribējis kļūt par garīdznieku, tāpēc viņš no draudzes pārstāvjiem paslēpies putnu kūtī. Draudzes paŗstāvji meklējuši bēgli un, sadzirdot putnus, kūti atraduši. Tāpēc latviešu ticējumos atspoguļota gaiļa kaušana un Mārtiņbērnu gājieni.

1. Mielasts

Senču tradīcījas:

Kas gan būtu Mārtiņdiena bez kārtīga svētku mielasta? Un pirmais, kas iešaujas prātā, noteikti ir slavenais Mārtiņa gailis. Sendienās gaili kāva, lai zirgam nepiemestos slimības. Šis process parasti ietvēra veselu rituālu, kurā gaili apcēla visapkārt riņķī zirgam pret sauli, nokautā gaiļa asinis samaisīja ar auzām un deva zirgiem.

Vistas kaujot Mārtiņdienā par godu Mārtiņam Luteram.

Vēl ticējumi vēsta, ka Mārtiņdienā mūsu senči taisīja bumbas jeb pītes no zirņiem, pupām, kartupeļiem un kaņepēm, ko visu sagrūda piestā un saspieda bumbās.

Mūsdienās:

Šogad Mārtiņi iekrīt svētdienā, tāpēc tā ir lieliska iespēja visai ģimenei kopā sagatavot svētku galdu, kurā celt pildītu gaili, zosi vai vistu. Mārtiņus parasti svinot lustīgi.

pixabay

2. Ķekatas, budēļi, čigāni...

Senču tradīcijas:

Kā vēsta mūsu senču ticējumi, Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā nolietā. Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt.

Parasti budēļos gājēji sacēla pamatīgu troksni, jo līdzi ņēma kastroļus, pannas, katlu vākus un citus priekšmetus, ar ko radīt troksni. Ķekatnieki pārbaudīja mājas tīrību, mājinieku čaklumu un bērnu paklausību. Tas viss norisinājās jautrā garā un tika arī dejots, lai aizbaidītu ļaunos garus.

Šodien:

Ja nesen visi sparīgi vilka maskas Halovīnā, tad arī Mārtiņdienā to ir iespējams darīt. Turklāt visa ģiemene var tās kopīgi gatavot. Latvieši gan maskas dēvē konkrētos vārdos: Vilks, Dzērve, Kaza, Nāve utt.

Šodien daudzviet notiek pasākumi par godu Mārtiņiem, kad maskas un nebēdnīgi danči ir lielā cieņā.

Ģirts Ozoliņš/F64

Noderēja?

Pievienot komentāru →

Komentē

 
Anonīms
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
 

Lasītākie

Autorizācija