1. Aktīva žestikulācija
Brīžos, kad melojam mūsu prāts aktīvi strādā, lai izdomātu nepatiesu stāstu. Reizēm šādos brīžos pat nepamanām, ka sākam aktīvi žestikulēt. Pētījumos atklāts, ka meļi bieži vien mēdz žestikulēt ar abām rokām vienlaicīgi.
2. Izlaistas stāsta detaļas
Pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem melojot, viņi savā stāstījumā mēdz izlaist dažādas detaļas, jo par tām uzreiz neiedomājas. Stāstot patiesību mūsu sakāmais ir daudz detalizētāks. Meļiem sarunas laikā mēdz trūkt dažādu aprakstošu vārdu, tāpēc stāsts ir īss un konkrēts.
3. Uzbrūkoša attieksme
Brīžos, kad sarunu biedru starpā rodas konflikts un viens no viņiem ir melis, cilvēks, kurš stāsta nepatiesību ātrāk aizsvilsies. Melis sāks nepamatoti sevi aizstāvēt un norādīt uz sarunas biedra kļūdām. Viņi centīsies "uzbrukt" otrai personai, lai tikai viņu meli nenāktu atklātībā.
4. Nervozitāte
Brīžos, kad mēs melojam, mēs kļūstam nervozi. Šādos brīžos mēs pat nepamanām, ka, piemēram, mūsu kāja nervozi kratās. Ja pamanāt, ka jūsu sarunas biedrs pavisam neitrālā sarunā ir satraucies, iespējams, ka viņš jums melo.
5. Lēna runas veids
Ja uzdodot jautājumu otrai personai, tā regulāri atbildes sniedz novēloti, piemēram, nogaida vairākas sekundes līdz atbild, tas iespējams vēsta to, ka persona jums melo. Stresa brīžos, kad mēs melojam, saņemot jautājumus, mēs steigā varam apjukt un uzreiz nespējam atbildēt. Ir nepieciešams laiks, lai izdomātu atbildi.
6. Novirzīšanās no sarunu temata
Reizēm, vēloties izsprukt no vēl lielākiem meliem, meļi cenšas ātri mainīt sarunu tematus. To visvieglāk var pamanīt brīžos, kad pēkšņi teikuma vidū melis sāk runāt par pavisam kaut ko citu, vai saka teikumus, kuriem nav īsti konteksta. Kā arī atbildot uz jautājumiem, meļi bieži vien mēdz izmantot pretjautājumus, lai novilcinātu laiku un izdomātu atbildi.
Komentē