Paturēt vai izmest? Stiliste atklāj, kam pievērst uzmanību pārkārtojot skapi

Mode un stils 12.marts
 
Publicitātes foto
Pavasaris jau izsenis asociējas ar tīrību un atbrīvošanos no visa liekā. Tas ir laiks, kad līdz ar dabas mošanos arī paši vēlamies ieviest kārtību gan savā mājoklī, gan tā apkārtnē un mazdārziņos. Lai arī saulīte ik dienas kļūst siltāka, rūpēm par dārzu vēl mazliet par agru, tāpēc martā “Latvijas Zaļais punkts” aicina pārskatīt savus tekstilizstrādājumu krājumus, atbrīvojot vietu pavasarim arī drēbju skapī. Kā izvērtēt, kuru apģērbu, apavus un citus tekstilizstrādājumus paturēt, bet no kuriem atbrīvoties, iesaka stiliste, modes blogere, dzīvesstila žurnāla Morethansize.com izveidotāja Indra Salceviča.

1. VISPIRMS - NOSKAŅOJIES

Tekstilizstrādājumu pārskatīšana nav viegls pienākums. Tas prasa ne vien laiku, bet arī emocionālu gatavību atteikties no lietām, kas joprojām šķiet mīļas, bet jau gadiem gulst skapjos nelietotas, aizņemot vietu un krājot putekļus. Lai skapja satura revīzija noslēgtos uz pozitīvas nots, Indra iesaka šai nodarbei noskaņoties jau laikus. “Ceļš uz lietderīgu un sakārtotu skapi jeb garderobes revīzija prasa zināmus pūliņus, tāpēc svarīgi ir ne vien laikus noskaņoties, bet arī ieplānot dienu, kad mierīgi un bez steigas vari izvērtēt un sašķirot visu savu drēbju saturu. Tas ir līdzīgi kā ar citiem obligātiem pienākumiem, kas tiek ieplānoti un noteikti jāpaveic,” norāda Indra.

pexels.com

2. ATBRĪVO SKAPI - PAVISAM

Kā otru obligātu noteikumu skapja veiksmīgai revīzijai Indra iesaka visu tur esošo saturu izlikt uz gultas vai grīdas, tādējādi skapi atbrīvojot pilnībā. “Izņemot visu skapja saturu un novietojot to vienuviet, ir pilnīgi skaidrs, ka, gribot vai negribot, to nāksies pārskatīt un pārkārtot. Protams, pastāv iespēja, ka kāds beigu beigās visu tāpat sametīs atpakaļ skapī, bet tad arī jārēķinās ar vēl lielāku nekārtību un haosu nekā pirms tam. Tukšs skapis ir spēcīgs psiholoģisks instruments - arī turpmāk gribēsies, lai tajā ir kārtība un tīrība. Vismaz uz kādu laiku noteikti,” stāsta Indra.


3. PATURĒT VAI IZMEST

Pārskatot tekstilizstrādājumus, galvenais noteikums ir kritiska attieksme. Visu, kas neder, ir nokalpojis vai nonēsāts, neatstāj skapī ar domu, ka kādreiz noderēs. Aptaujas rāda, ka eiropiešu skapjos vidēji 30% apģērbu stāv bez pielietojuma. Tāpat izvērtē, vai konkrēto lietu iespējams pārveidot, piešķirot tai jaunu pielietojumu un otro dzīvi. Te daži piemēri, kam pievērst uzmanību, pārskatot savas drēbes, apavus un citus tekstilizstrādājumus.

pexels.com

Apģērbs. Pavasaris ir laiks, kad, revidējot garderobi, pievēršam uzmanību ne vien pašam apģērbam, bet arī tā pielietojumam. Tas nozīmē, ka jāpārskata un jānoliek malā ziemas sezonas drēbes, bet primārā vieta skapī jāpiešķir vasaras sezonas drēbēm un apaviem. “Nav vērts skapī paturēt drēbes, kas ir nonēsātas, nolietotas, mainījušas krāsu vai formu. Tāpat tas attiecināms uz apģērbu, kas kļuvis par lielu vai par mazu,” atklāj Indra. Tā, piemēram, pārskatot T kreklus, svarīgi pievērst uzmanību tam, vai krekls nav zaudējis formu, izstaipījies kakla zonā, vai padušu zonā nav paliekošu sviedru pleķu. Arī džemperu adījums ar laiku mēdz savelties, izdilt (īpaši elkoņu vietās), nepareizas mazgāšanas rezultātā kļūt par lielu vai par mazu. Pārskatot bikses, jāpievērš uzmanība, vai tās vietām nav izdilušas, piemēram, staklē, vai arī zaudējušas formu. Un, ja vien tās nav iespējams pārveidot un pielietot no jauna, skaidrs, ka vietas skapī tām vairs nav.

Zeķes. “Zeķes kā vienu no teikstilizstrādājumu veidiem noteikti ir vērts īpaši atdalīt un uzsvērt, jo bieži vien cilvēki tām pievērš pārlieku mazu uzmanību,” norāda Indra, “tomēr tieši tās mēdz mūs novest situācijā, kad, piemēram, esot ciemos, pēkšņi purngalā vai papēdī parādās caurums. Tāpēc, pārskatot zeķes, svarīgi pievērst uzmanību, vai nav vērojamas diluma pazīmes gan pirkstu, gan pēdas daļā.”

Apavi. Arī apavi laika gaitā nolietojas, maina krāsu un izbalē. Ja apavi zaudējuši savu ierasto skatu un nav vairs izmazgājami (piemēram, auduma kedas), tad laiks no tiem atbrīvoties.

Dvieļi. Gan vannasistabas dvieļu, gan trauku dvieļu galvenā funkcija ir nodrošināt ūdens uzsūkšanos. Ja dvieļi zaudējuši formu, kļuvuši pārlieku mīksti un plāni, laiks no tiem atbrīvoties un iegādāties jaunus.

Galdauti. Galdauta primārā funkcija ir padarīt vidi estētisku. Tomēr to noteikti neveicinās tādi galdauti, kurus rotā neizmazgājami ēdiena vai dzērienu pleķi, kas zaudējuši formu vai gluži vienkārši nav viegli gludināmi, tādējādi radot nekārtības sajūtu.

Gultasveļa. Gultasveļa, tāpat kā citi tekstilizstrādājumi, ar laiku nolietojas un vairs pilnvērtīgi nepilda savas sākotnējās funkcijas. Arī gultasveļu pārskatot, jāpievērš uzmanība, vai tā nav nodzeltējusi, izgulēta (īpaši tas attiecināms uz spilvendrānām), zaudējusi formu un nerotājas ar neizmazgājamiem sviedru pleķiem. Tas būs signāls, ka laiks iegādāties ko jaunu un svaigu. Turklāt vērts atcerēties, ka tieši gultā mēs pavadām lielu daļu savas dzīves.

Aizkari. Nereti, veicinot mājās interjera pārvērtības, tiek nomainīti arī aizkari, kas zaudējuši aktualitāti un vairs neiederas kopējā mājokļa stilā. Tā vietā, lai noliktu tos tālākajā skapja plauktā, atdod tos kādam, kuram tie noderēs, vai arī nodod tālākai šķirošanai.

Somas. Attiecībā uz somām viena no svarīgākajām pazīmēm, kas liecina, ka pienācis laiks atvadīties, ir tās forma. Ja soma zaudējusi formu, tās materiāls ir saskrāpēts, nonēsāts vai izdilis, tai noteikti vairs nav vietas tavā garderobē. Tāpat būtiski izvērtēt, vai soma nav zaudējusi modes aktualitāti.

pexels.com


4. TEKSTILIZSTRĀDĀJUMI PIE TEKSTILIZSTRĀDĀJUMIEM

Kad tekstilizstrādājumi pārskatīti un sašķiroti, laiks no tiem atbrīvoties. “Pirms izmet tos sadzīves atkritumos, atceries, ka sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā, tādējādi radot būtisku vides piesārņojumu. Tāpēc aicinu ikvienu būt atbildīgam un tekstilizstrādājumus nodot speciāli tiem paredzētajos konteineros,” aicina Indra. Latvijā tekstilizstrādājumus iespējams nodot 60 tiem speciāli paredzētos konteineros, kas šobrīd novietoti Rīgā, Salaspilī, Ādažos, Piņķos, Ogrē un citviet Pierīgā, kā arī daudzviet Vidzemē. Šajos konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un nodot “jaunai dzīvei” nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos. Apģērbi tiek pāršķiroti, derīgie - sagatavoti atkārtotai valkāšanai, augstākās kvalitātes bērnu un jauniešu apģērbi - ziedoti organizācijai “Taureņa efekts”, bet kokvilnas un vilnas izstrādājumi - nodoti pārstrādei. Konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar ķīmiskām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji. Tāpat iedzīvotāji aicināti neizmest neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus. Konteineru precīzas atrašanās vietas iespējams noskaidrot “Latvijas Zaļais punkts” mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

Interesanti fakti

  • Latvijas tirgū ik gadu nonāk 20 000-25 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju.
  • Tekstilizstrādājumu ražošanā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai, bet 440 - kā bīstamas videi.
  • Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā.
  • 20% pasaules ūdens piesārņojuma rada tekstilizstrādājumu krāsošana un apdare.
  • Viena kokvilnas krekla izgatavošanai nepieciešami 2700 litri ūdens.
    3-5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma ir tekstilizstrādājumi.
  • No 2025. gada Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai, būs jānodrošina dalīta savākšana tekstilmateriālam.
Noderēja?

Komentāri 1

Komentē 1

 
Anonīms
 

Ļoti simpātiska.

29.aprīlis Atbildēt
 

Lasītākie

Autorizācija