VAKARA ZIŅAS. Kā saglabāt fizisko formu, dzīvojot mājās un regulāri uzturoties pie ledusskapja?

Esi formā! 17.aprīlis
 
Anitas Pužules privātais arhīvs
LL Lauma Lapsa, Dana Dravniece
 
Darbs no mājām, fizisko treniņu atcelšana un pašizolācija ir diezgan liels izaicinājums tiem, kuru mērķis bija uzlabot savu fizisko formu, kā arī tiem, kas nespēj atturēties no biežām maltītēm un regulāras ledusskapja durvju virināšanas. Taču ir jau pavasaris un straujiem soļiem tuvojas vasara, ko vīrusa dēļ neatcelsi. Tādēļ, lai rastu iedvesmu, kā šajā pandēmijas laikā neaizmirst par fizisko formu un neiedzīvoties liekajos kilogramos, savus padomus sniedz Latvijā iecienītā fitnesa trenere Anita Pužule un sportists Kaspars Kambala.

Fitnesa trenere Pužule iesaka neaizrauties ar ēšanu

«Dzīvojot mājās, ir jāplāno ēdienreizes un maltītes. Nevajag paļauties, ka mājās ir viss nepieciešamais ēdiena pagatavošanai un tad nu jebkurā brīdi var arī pagatavot un paēst. Tā nedrīkst domāt! Ja cilvēks ir pieradis ēst brokastis, pusdienas un vakariņas un kaut ko uzkost konkrētos laikos, būtu forši pie šādas sistēmas pieturēties. Organismam ir savs bioritms. Ja tas tiek pārtraukts, tad organismam ir mazliet stress. Tāpat arī, ja cilvēkam ir skaidri zināms, ka viņš ēdīs pusdienas pulksten 14.00, tad pastāv liela iespējamība, ka ledusskapis netiks virināts jau pulksten 13.00. Šis plāns ir ļoti svarīgs.

Šobrīd cilvēki lielākoties strādā attālināti mājās pie datora. Ņemot vērā, ka daudziem ir tendence, strādājot pie datora, kaut ko uzgrauzt un panašķēties, ir jāizdomā, kādas ir alternatīvas kalorijām bagātiem produktiem. Ko parasti cilvēki paķer? Šokolādītes, konfektītes un riekstiņus - visu, kas kalorijām bagāts. Tā vietā vajadzētu auglīšus, zemenītes, kaut ko svaigu un garšīgu, kam ir pietiekami bagāts šķiedrvielu saturs, lai būtu arī paēdis.

Vajag varbūt šajā laikā vēlreiz pārskatīt savu ēdienkarti. Apzināties, ka kaloriju patēriņš noteikti ir mazāks nekā parasti ikdienā. Bez braukšanas un iešanas uz ofisu ikdiena tomēr tiek palēnināta un ierobežota. Enerģijas patēriņš ir vairāk samazinājies. Nevajadzētu pieļaut to, ka mēs ēdam tieši tikpat, cik iepriekš, vai pat vairāk. Līdz ar to vienā brīdī var attapties, ka kilogrami ir vairāk nekā gribētos. Pirms došanās uz veikalu jāsastāda saraksts ar produktiem, kurus iegādāsies. Lai mēs neiekristu kārtējās lamatās, nopērkot to, ko ļoti gribas, bet īstenībā nevajag. Lai mums mājās būtu veselīgi un svaigi produkti.

Noteikti šajā laikā jāatceras arī par fiziskām aktivitātēm. Neticu, ka tagad nav laika pastaigai vai skriešanai. Pilnīgi noteikti ir! Ja ir suns, tad četrkājainais draugs būs pārlaimīgs, jo jūs viņu varat vest garās pastaigās. Bet, ja nav, braucam kaut ar divriteni. Elpojam svaigu gaisu. Aktivitātes tiešām ir ļoti vajadzīgas, lai mēs paši būtu mierīgāki un mazinātu stresu, kā arī lai būtu nepieciešamās kustības, kas cilvēka organismam vitāli svarīgas. Tagad ir daudz iespēju vingrot mājās. Daudzas treniņu programmas, kā arī treneri ir pieejami internetā. Jāieplāno laiks arī fiziskiem vingrinājumiem, kurus cilvēks var veikt vismaz pusstundu.

Fiziskām aktivitātēm ir jābūt mērķtiecīgām, kas neiekļauj tikai un vienīgi mājas kārtošanu. Staigāšana ir viena brīnišķīga kustība, kas neprasa lieku piepūli. Mūsu organismam tā ir dabīga un vērtīga. Jāatceras, ka ir jānostaigā konkrēts soļu skaits. Tagad beidzot ir arī iespēja izbraukāt skaistās Latvijas vietas, kam varbūt trakajā ikdienas skrējienā nebija laika. Pastaigāties mežā, pie jūras vai pa dabas takām,» par ikdienas režīmu pandēmijas laikā, kad jāpaliek mājās, padomus sniedz fitnesa trenere Anita Pužule.

Neļaujies stresam un iekārto darba stūrīti

«Mājas ir vide, kur mēs atpūšamies, skatāmies televizoru, lasām grāmatas, kārtojam un mazgājam. Tādēļ ir grūti pārslēgties no mājas uz darba vidi. Ir vērts mājās iekārtot darba vietu, kur tevi neviens netraucē, ja vien ir tāda iespēja. Ja tādas iespējas nav, tad maksimāli vajadzētu atbrīvot šo darba vietu no lietām, kas novērš uzmanību. Noteikti nestrādāt pie ieslēgta televizora vai citām lietām, kas neļauj koncentrēties uz darāmo. Vajag arī paredzēt darba kārtībā un grafikā laiku atpūtai.

Svarīgi ir neļauties stresam. Stress atstāj ļoti nelabvēlīgu iespaidu uz visām mūsu organisma norisēm. Liekie kilogrami tiek uzēsti stresa dēļ. Stress ir organisma reakcija, ar ko mēs varam cīnīties, ja to apzināmies, Saprotams, ka šobrīd nav tik viegli, bet ir jāatrod lietas, kas nomierina un atslābina. Tā var būt vanna, mūzika, sveces un meditācija. Ir jātiek vaļā no trauksmes sajūtas. Tā nav ne laba, ne veselīga.

Ir arī jāsazinās ar tuvajiem un mīļajiem, kurus nav iespējams šajā laikā satikt. Sasvstarpējā komunikācija, labsirdība, laipnība un saskarsme šobrīd mums ir ļoti svarīga. Tāpat kā savstarpējs atbalsts, ko viens otram varam sniegt.

Miegs, kustības, miers un pareizs ēdiens. Tas ir pats galvenais, uz ko šobrīd ir jākoncentrējas,» par to, cik svarīgi ir neļauties stresam, stāsta fitnesa trenere.

Kaspars Kambala: «Galvenais - neiesēsties dīvānā!»

«Man personīgi ir ļoti paveicies, jo dzīvoju blakus parkam. Varu iziet laukā un tūlīt sākt skriet. Noteikti ieteiktu cilvēkiem pavadīt pēc iespējas vairāk laika svaigā gaisā. Tas iespējams vietās, kur tuvumā nav cilvēku. Un tad var darīt visu, kas vien ienāk prātā - skriet, lēkt, atspiesties vai pumpēties un pievilkties. Iespēju ir tūkstošiem. Ir ļoti viegli atrast kaut ko, kas katram patīk un ko var darīt mājas apstākļos. Man ir grūti pat nosaukt kaut ko vienu. Ja sāku kaut ko darīt, tad idejas pašas atnāk. Galvenais ir kustēties, neiespringt un neiesēsties dīvānā. Ļoti daudzi cilvēki šajā laikā vēl vairāk aizraujas ar telefoniem. Atzīšu, ka arī pats pieķēru sevi vairāk sēžam ar telefonu rokās. Tad arī pamainīju šo nodarbi, piemēram, palasot grāmatas. Tagad ir ļoti daudz iespēju kaut ko darīt vai iemācīties ko jaunu, pilnveidoties.

Tagad atliek vien atvērt internetu. Tur ir simtiem cilvēku, kas parādīs, ko un kā darīt. Tikai katram pašam ir jāgrib. Ir jau ļoti viegli ieiet skumšanā, cik viss ir slikti. Sēdēšanu pie televizora ekrāna un čipsu ēšanu var aizstāt ar lasīšanu un treniņiem, tādējādi trenējot ķermeni un smadzenes.

Noteikti, ka parki, meži un citas brīvdabas vietas, kas agrāk bija tukšākas, tagad ir pilnas ar cilvēkiem un automašīnām. Bet var izdarīt pavisam vienkārši. Piemēram, no lielākās meža takas var atiet mazliet nost. Cilvēkiem ir bara instinkts. Viņi ies pa lielāko taku, bet jūs pa mazāko, kur nedrūzmēsies cilvēki. Nedaudz iztēles, un pēc desmit metriem vari atrast vietu, kur būsi viens pats,» risinājumus sportiskām aktivitātēm un būšanai vienatnē dabā iesaka sportists.

Auksts ūdens vairo vīrišķību

«Pāris nedēļas nebiju peldēties. Mazliet esmu noslinkojis. Bet tāpat vienmēr eju kontrastdušā. Es nevaru iziet no dušas, ja neesmu noskalojies ar aukstu ūdeni. Protams, var būt diezgan grūti, ja mazgājies siltā ūdenī, bet skalojies ar aukstu. Bet tas stiprina! Vīriešiem tas paceļ testosterona līmeni.

Ir ļoti daudzi veidi, kā stiprināt imūnsistēmu. Protams, ka jālieto pēc iespējas vairāk vitamīnu un jādzer daudz ūdens. Arī tiem, kas tik daudz nesporto.

Manā ikdienā līdz ar šo ārkārtas situāciju nekas daudz nav mainījies. Lietoju CBD (kaņepju) eļļu. Tāpat arī sportojot uzņemu vairāk vitamīnu. Tā jau ir neatņemama sastāvdaļa un sportista ikdiena neatkarīgi no tā, ir vīruss vai nav,» par kontrastdušām un ikdienas vitamīnu devu stāsta basketbola zvaigzne un bokseris Kaspars Kambala.

Noderēja?

Pievienot komentāru →

Komentē

 
Anonīms
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
 

Lasītākie

Autorizācija