Svarīgākais 30 gados
30 gadi parasti ir laiks, kad jau izveidota ģimene, ir bērni, kuri prasa nepārtrauktu uzmanību un rūpes, tāpat svarīgi sevi pierādīt darba tirgū. Laikā, kad ir daudz pienākumu, augsts stresa līmenis, svarīgi sekot līdzi kā fiziskajai, tā mentālajai labsajūtai.
Ieteicami B grupas vitamīni un magnijs - tie labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmas un smadzeņu darbību, kā arī mazina nogurumu, nespēku, nervozitāti un uzbudināmību.
Pēc 30 gadu vecuma lēnām, bet neizbēgami sākas novecošanās procesi organismā, palēninās vielmaiņa, mazinās muskuļu tonuss, bet aptuveni no 35 gadiem sāk mazināties kaulu blīvums.
Tāpēc šis ir pēdējais brīdis pievērsties aktīvam un veselīgam dzīvesveidam, lai palēninātu novecošanās procesus.
Komentē 3
Baigā fifa jums tur ielikusies..:)! Sākumā vajag dzert un pīpēt ar mēru, bet ne vairāk, ka vienu bleķa spani dienā un divas mahorkas iepakojumus, lai nesāktos priekšlaicīgas problēmas ar jūsu trauslo veselību.. Ja līdz tiem 60. gadiem izturēsiet, tad gan vēl ilgi dzīvosiet, kā Čerčils, līdz 92. gadiem, jo viņš savas dzives laikā izdarījās līdzīgi un tiešam nodzīvoja tik garu mžu.. Tiesa ka nepīpēja mahorku, bet tikkai cigārus, lai gan starpība nav pārāk liela,. Mēs gan nedrīkstētu dzīot pārāk ilgi, jo mūsu pensijas kapitāls, tiek sadalīts tikai uz paredzamo mūsu mūža ilgumu un tas ir - līdz 80. gadiem un tad apzinīgiem un patriotiskiem latviešiem, būtu steidzīgi jālec bedrē iekšā pašiem un bez kādas pamudināšanas no malas. Ja tā visi nedarīsim, tad pēc 80. gadiem, jau dzīosim uz mīļotās valsts budžeta rēķina, bet tā jau būs dzīe uz parāda, kuru šajā dzīvē mēs vairs atdot atpakaļ nevarēsim. Vārdu sakot, tikai līdz pensijai un tad bedrē iekšā....!
Lūk, lūk - sievietēm krūtis un dzemdi pārbauda bez maksas, bet kas atliek vīrietim? Tos valsts uzskata par mazsvarīgākiem elementiem dzīvības uzturēšanas ķēdē..
P.S. un Latvijas mērogos ņemot, tas ir mīts, ka cilvēkiem pēc 40-it ir izveidojusies stabila karjera. Jā, šajā vecumā cilvēki ir izveidojušies ar atbildības sajūtu un ar pieredzi, tomēr tā reizēm ir kā traucēklis, jo neļauj rīkoties tālejoši nedomājot par sekām jeb neprātīgi, kas, vismaz Latvijas mērogos ņemot, ir vairāk mīnuss nekā pluss. Latvijā vairāk cieņā ir avantūristi, kas riskē gan ar savu, gan citu veselībām. Un tā ir kā narkotikska eiforija, ko Latvijas iezemiešos cer vēl saskatīt valdība, bet kas tomēr vairāk piedien jaunības neprātam kā cilvēkiem ar pieredzi