Aknu veselība: kai­tē gan pār­ēša­nās, gan ba­do­ša­nās

Veselība 31.maijs 2021
 
Pixabay
ZS Zenta Sokolova
 
Viens no fak­to­riem, kurš ie­tek­mē gan­drīz vi­sus mū­su ve­se­lī­bas as­pek­tus, ir uz­turs. Ak­nu ve­se­lī­ba ša­jā zi­ņā nav iz­ņē­mums, lai gan, plā­no­jot sa­vu ēdien­kar­ti, pa­ras­ti par to īpa­ši ne­do­mā­jam. Cil­vē­kam bez spe­ci­fis­kām ve­se­lī­bas pro­blē­mām tas, ie­spē­jams, arī ne­bū­tu jā­da­ra, ja viņš ik­die­nā ie­vē­ro­tu di­ētas ār­stu ie­teik­tos vis­pār­pie­ņem­tos ra­ci­onā­la uz­tu­ra prin­ci­pus, kas iz­strā­dā­ti tā, lai nāk­tu par la­bu vis­am or­ga­nis­mam. Diem­žēl dau­dzu cil­vē­ku ēša­nas pa­ra­du­mi stip­ri at­šķi­ras no vē­la­ma­jiem, un tas at­stāj ne­lab­vē­lī­gu ie­spai­du arī uz ak­nām.

Kus­tas maz, ēd daudz

Lai gan dzī­ves­veids dau­dziem no mums ir maz­kus­tīgs, ēša­nas tra­dī­ci­jas, kas nāk līdz­i no ie­priek­šē­jām pa­au­dzēm, no­sa­ka to, ka cil­vē­ki re­gu­lā­ri uz­ņem par daudz ka­lo­ri­ju. Ne­re­ti vi­ņi pa­ši to ap­zi­nās, ta­ču mai­nīt uz­tu­ra pa­ra­du­mus ir ļo­ti grū­ti. Tur­klāt mūs­die­nās tam, ko vec­mā­mi­ņas sau­ca par kār­tī­gu ēdie­nu - cūk­ga­ļai, dū­mo­tam spe­ķim, olām, piln­pie­nam, svies­tam, krē­ju­mam un ci­tiem lau­ku la­bu­miem -, klāt nā­ku­ši ogļ­hid­rā­tiem ba­gā­ti naš­ķi - sal­du­mi, smalk­mai­zī­tes, gā­zē­tās li­mo­nā­des, sal­das aug­ļu su­las u.c. Ja cil­vēks ir fi­zis­ki ak­tīvs, ogļ­hid­rā­ti tiek pār­vēr­sti ener­ģi­jā un pa­tē­rē­ti, bet, ja viņš ir maz­kus­tīgs, tad or­ga­nisms ogļ­hid­rā­tus pār­vei­do tau­kos, kas no­gul­snē­jas ne ti­kai uz vē­de­ra vai gur­niem, bet arī iek­šē­jos or­gā­nos, tos­tarp ak­nās. Tā­pēc ir ļo­ti sva­rī­gi no­dro­ši­nāt sev pie­tie­ka­mu fi­zis­ku slo­dzi. Vis­maz piec­reiz ne­dē­ļā vē­la­mas mē­re­nas 40-60 mi­nū­šu fi­zis­kas ak­ti­vi­tā­tes - spor­to­ša­na, pel­dē­ša­na, de­jas, lēns skrē­jiens vai ātr­a pa­stai­ga. Ja pēc tam cil­vēks ir ne­daudz sa­svī­dis, tas no­zī­mē, ka no­dar­be ir bi­ju­si pie­tie­ka­mi in­ten­sī­va.

Pixabay

Kas ak­nām pa­tīk

No ak­nu ve­se­lī­bas vie­dok­ļa ir vē­la­mas bie­žas, bet ne pā­rāk ap­jo­mī­gas mal­tī­tes, 4-6 rei­zes die­nā. Jā­se­ko, lai sa­ba­lan­sē­tās de­vās or­ga­nisms uz­ņem­tu ne­pie­cie­ša­mos vi­ta­mī­nus un mi­ne­rāl­vie­las. Ie­tei­cams iz­vē­lē­ties ve­se­lī­gus ēdie­na ga­ta­vo­ša­nas pa­ņē­mie­nus - vā­rī­ša­nu, sau­tē­ša­nu, tvai­cē­ša­nu vai cep­ša­nu fo­li­jā. Ak­nām ne­pie­cie­ša­mas piln­vēr­tī­gas ol­bal­tum­vie­las, ko var uz­ņemt ar pie­na pro­duk­tiem, ga­ļu, zi­vīm. Vis­la­bāk, ja ēdiens tiek ga­ta­vots mā­jās vai la­bā ēdi­nā­ša­nas uz­ņē­mu­mā no svai­giem pro­duk­tiem. Ie­tei­cams lie­tot ter­mis­ki ne­ap­strā­dā­tas augu tauk­vie­las, pie­mē­ram, kva­li­ta­tī­vas pirm­ā spie­du­ma eļ­ļas, kas sa­tur po­li­ne­pie­sā­ti­nā­tās tauk­skā­bes, uz­tu­rā vē­la­mi piln­grau­du iz­strā­dā­ju­mi un ci­ti ar šķiedr­vie­lām ba­gā­ti pro­duk­ti, tā­pat arī ne­drīkst aiz­mirst ik die­nu uz­ņemt pie­tie­ka­mi daudz ūdens.

Kas ak­nām ne­pa­tīk

Ak­nām nāk par slik­tu re­tas, bet ap­jo­mī­gas mal­tī­tes, tā­pēc vis­iem spē­kiem bū­tu jā­cen­šas iz­skaust «pus­dien­va­ka­ri­ņu» tra­dī­ci­ju - kad cil­vēks, va­ka­rā at­grie­zies no dar­ba un bū­dams pa­ma­tī­gi iz­sal­cis, ap­ēd mil­zī­gu ēdie­na por­ci­ju, pār­ēdas un pēc tam ir spē­jīgs vairs ti­kai zvil­nēt pie tele­vi­zo­ra. Ak­nas nav sa­jūs­mā par ļo­ti trek­nu, sā­ļu un kū­pi­nā­tu ēdie­nu. Ar pie­sar­dzī­bu jā­iz­tu­ras arī pret asām garš­vie­lām.

Pixabay

Ja ak­nas ir ve­se­las, asās garš­vie­las tām ne­kai­tē un pat vei­ci­na gre­mo­ša­nas pro­ce­sus, bet no garš­vie­lām jā­iz­vai­rās, ja tās iz­rai­sa de­dzi­nā­ša­nu, sā­pes vē­de­rā vai ci­tas ne­pa­tī­ka­mas sa­jū­tas. Pa­pil­du slo­dzi ak­nām ra­da da­žā­di pār­ti­kas kon­ser­van­ti, tā­pēc nav vē­lams aiz­rau­ties ar kon­ser­vē­tiem pro­duk­tiem, de­sām un da­žā­diem ga­ta­viem pus­fab­ri­kā­tiem, kas tur­klāt bie­ži ir pār­sā­lī­ti, tā­dēļ aiz­tur or­ga­nis­mā šķid­ru­mu un ne­va­ja­dzī­gi vei­ci­na ape­tī­ti. Nav vē­la­mi tau­kos cep­ti ēdie­ni, kaut arī tiem ir tik kār­di­no­ša brū­ni zel­tai­na ga­ro­zi­ņa. Ak­nu ve­se­lī­bai kai­tī­gi arī al­ko­ho­lis­kie dzē­rie­ni, jo īpa­ši bīs­ta­ma ir al­ko­ho­la kom­bi­nā­ci­ja ar me­di­ka­men­tiem.

Ba­do­ša­nās nav la­bā­kais ri­si­nā­jums

Šķiet pa­ra­dok­sā­li, ta­ču tau­kai­no ak­nu sli­mī­ba - ste­ato­he­pa­to­ze var at­tīs­tī­ties arī tā­pēc, ka cil­vē­kam ilg­sto­ši bi­jis ne­piln­vēr­tīgs uz­turs, jo ol­bal­tum­vie­lu trū­ku­ma ap­stāk­ļos var no­tikt tau­ku iz­gul­snē­ša­nās ak­nās. At­tiek­sme pret ba­do­ša­nos da­žā­dos gad­sim­tos bi­ju­si at­šķi­rī­ga. Se­nos lai­kos cil­vē­kiem daž­kārt nā­cās ba­do­ties pār­ti­kas trū­ku­ma dēļ, ci­ti prak­ti­zē­ja ba­do­ša­nos, bal­sto­ties uz re­li­ģis­kiem ap­svē­ru­miem, vēl ci­ti vien­kār­ši ce­rē­ja ar ba­do­ša­nās pa­lī­dzī­bu ātr­i at­brī­vo­ties no lie­kā sva­ra. Mūs­die­nās iz­man­tot ba­do­ša­nos šim mēr­ķim uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti ne­ie­sa­ka. Lie­kā sva­ra pro­blē­mas vis­la­bāk pa­lī­dzēs at­ri­si­nāt in­di­vi­du­āla kon­sul­tā­ci­ja pie kom­pe­ten­ta spe­ci­ālis­ta, kas ļaus at­brī­vo­ties no ne­vē­la­mās ķer­me­ņa ma­sas pa­kā­pe­nis­ki, ne­no­da­rot pār­i sa­vam or­ga­nis­mam.

Noderēja?

Pievienot komentāru →

Komentē

 
Anonīms
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
 

Lasītākie

Autorizācija