6 iemesli, kāpēc mēdzam pārēsties

Veselība 11.maijs
 
pexels.com
Surejas universitātes psiholoģijas profesore Džeina Ogdeja nosaukusi sešus iemeslus, kāpēc cilvēki mēdz pārēsties.

pexels.com

1. Komfortam

Mēs mēdzam sniegties pēc ēdiena, kad esam nomākti vai satraukušies. "Bērnībā mēs iemācāmies, ka ēdiens ir mierinājuma avots, kārums palīdz pārvarēt stresu," saka psiholoģe. Ēdiens nereti var palīdzēt uzlabot garastāvokli un labsajūtu, taču bieži tam ir īslaicīgs efekts un tas var rezultēties ar pārsēšanos.

Speicāliste iesaka atrast citus veidus, kā tikt galā ar šādām situācijām - pastaigas, fiziskās aktivitātes, joga, mūzikas klausīšanās vai filmas skatīšanās. Var palīdzēt arī tas, ja mājās netur kārumu krājumus, pēc kuriem pastiepties.

pexels.com

2. Aiz ieraduma

Nereti cilvēkiem izveidojas ieradums našķoties, skatoties televizoru, pat ja ir paēstas vakariņas. Kā atklāj psiholoģijas profesore, šādus ieradumus var saistīt ar noteiktu diennakts laiku, noteiktu galdu, dīvānu vai krēslu, konkrētiem cilvēkiem, braukšanu mašīnā vai kino apmeklēšanu.

"Tie ir ieradumi, un mēs ēdam nevis tāpēc, ka esam izsalkuši, bet gan tāpēc, ka persona vai lieta vienkārši liek mums domāt, ka esam izsalkuši," saka psiholoģe. Labākais veids, kā atbrīvoties no ieraduma ir gaidīt dabiskas izmaiņas dzīvē, piemēram, nomainot sēdvietu darbā, vai pārkārtojot mēbeles istabā.

pexels.com

3. Vides ietekmē

Vide, kurā atrodamies, var pastiprināt mūsu alkas pēc ēdiena, piemēram, kopdzīvē partneris mums ir pagatavojis maltīti, pat ja neesam izsalkuši. "Mēs bieži ēdam tāpēc, ka ēdiens vienkārši tur ir, jo tā izskats vai smarža ir spēcīgi izraisītāji," pauž Džeina. Tādejādi mēs nereti ēdam vairāk, to nemaz neapzinoties. Šādi izraisītāji var būt arī cepumu veikals, kas ir netālu vai kāds mums vienmēr piedāvā ēst. Kā norāda Džeina, pasaule mums apkārt mudina uz pārēšanos.

Lai stātos pretī "barotājiem", Džeina iesaka atklāti pateikt, ka nevēlaties papildu maltīti un atteikties.

pexels

4. Ģimenes tradīcijas

To cik daudz ēdam, var ietekmēt mūsu ģimenes un kultūras tradīcijas attiecībā uz ēšanu - cik daudz laika veltām ēšanai, vai tas ir saistīts ar reliģiju, rituāliem, gadalaikiem, utt. Speciāliste iesaka, ka to var mainīt, piemēram, iemācoties svinēt svētkus bez ēdienu kalniem. "Vai arī mēs vienkārši pieņemam, ka īpašos laikos mēs pārēdīsimies, izbaudīsim to, nepārdzīvosim un turpināsim dzīvi," piebilst psiholoģe.

pexels.com

5. Diētas dēļ

Ievērojot stingras diētas, cilvēki mēdz vēlāk pārēsties, jo pa dienu nav uzņēmuši nepieciešamo kaloriju daudzumu. Speciāliste norāda, ka nav ieteicams izlaist ēdienreizes, taču katrā ēdienreizē vēlams ēst sabalansētu maltīti. Tāpat viņa iesaka neliegt sev arī kādu našķi. "Atliekot" kārumu citai reizei, var atsākt pārēšanās ciklu.

pexels.com

6.Ēšanas traucējumi

Nopietnākus pārēšanās gadījumus var izraisīt ēšanas traucējumi. Šādos gadījumos cilvēki nereti atrodas starp diviem periodiem - kad viņi nopietni ierobežo savu uzturu, bet tad pārēdas. Šādi traucējumi var rasties daudzu iemeslu dēļ, piemēram, grūtas bērnības, perfekcionisma, kontroles nepieciešamības, ļaunprātīgas izmantošanas vai vēlmes novājēt dēļ, pauž speciāliste.

Džeina norāda, ka cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem vienmēr jāvēršas pie palīdzības pie speciālistiem.

Avots

*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.

Noderēja?

Pievienot komentāru →

Komentē

 
Anonīms
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
 

Lasītākie

Autorizācija