Latviete bez sēņošanas talanta

Viedoklis 18.septembris 2020
 
Lifehacks
BP Baiba Puriņa
 
Visi, ko pazīstu, ir diezgan aizrautīgi sēņotāji! Sociālo tīklu lentas pildās ar pasakainiem attēliem, kuros uz mani raugās bagātīgi sēņu guvumi. Bet ko šajā laikā iesākt tādam netalantīgam sēņotājam kā man?

Pat Latvijas "populārie" nebeidz kārdināt ar savām sēņu kravām. Citiem pat spīd "rekordi", piemēram, slavenās Magones vīram. Tikmēr žurnālisti ne tikai salasa iespaidīgus sēņu grozus, bet paspēj arī fiksēt meža dīvainības.

Jau bērnībā vectēvs vienmēr smējās, ka aiz manis ejot, varot salasīt daudz vairāk sēņu nekā ierasts. Ar klasi braucot sēņošanas ekskursijā, ar baltu skaudību vien varēju noskatīties, kā visu grozos pavīd brangas baravikas, kamēr manā guļ sīki atgriezumi, no kuriem puse tāpat būs jāmet ārā.

Tomēr sēņošanai piemīt savs šarms! Meža klusums dzestrā, agrā rudens rītā. Gumijas zābaku un, vēlams, vecu, uz auguma brīvi krītošu lietus jaku kombinācija, kas ikvienam stila ekspertam liks nedaudz saraukt degunu. Azarts par katru atrasto sēni un, ja vēl tās ar katru nākamo atradumu kļūst tikai iepaidīgākas, eiforija ir neaprakstāma. Visbeidzot, saldsērīgais nogurums, braucot mājās un apzinoties, ka bagāžnieks ir pilns ar meža karalienēm. Un tas viss man iet secen, jo - uzsvēršu - pastaiga mežā NAV tas pats, kas sēņošana!

Kā tā var būt, ka veselā, ļaušos teikt, sēņotāju nācijā ir šāds beztalants? Un ar to man jāsadzīvo visu dzīvi. Vienīgais labums, kas sāpi nedaudz mazina, ir fakts, ka sēnes neēdu. Līdz ar to vismaz neesmu spiesta arī tīrīt citu salasītos guvumus.

Tiem, kuriem sēņu lasīšana un ēšana padodas labāk, varu ietiekt ielūkoties veidos, kā sēnes kaltēt ziemai. Tāpat noderēs padomi sēņu tīrīšanā.

Es nesēņoju jau aptuveni 10 gadus. Bēdīgi, bet nespēju saņemties nodarbei, kuras rezultātā esmu ar nabadzīgu, nožēlojamu sēņu grozu, kamēr citi lepojas ar uzvarošām milzenēm.

Palikšu pie pastaigām mežā - bez nazīša un groza, taču ar visiem vajadzīgajiem stila elementiem. Protams, tai necelšos puksten 5.00, bet tik un tā, mežs ir svētnīca, kuru ļauts izmantot ikvienam, natkarīgi no talantiem, pārliecībām, stila izjūtas vai vēl citiem apzīmējumiem.

Ai, talantīgie, sēņojiet uz nebēdu. Arī par mani.

Noderēja?1

Pievienot komentāru →

Komentē

 
Anonīms
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
 

Lasītākie

Autorizācija