Uz tautas ticējumiem var raudzīties dažādi, bet tos vienmēr ir interesanti kaut kādā mērā pārbaudīt. Turklāt ir jau tādi, kuriem ir acīmredzams iznākums. Tici vai netici, bet dažreiz tā "maģija" vienkārši nostrādā. Piemēram, kolēģe atklāja, ka viņai tiešām "aizbaidīts miežagrauds", bet es vienmēr pievēršu uzmanību " septiņu gulētāju dienai", lai prognozētu laiku. Nu, tici vai netici, bet kaut kas tajā visā ir!
Tātad, atgriežamies pie kurmjiem. Samtainā kažoka īpašnieki ļoti iecienījuši arī manas ģimenes dārzu Jūrmalā un to rakumus ne reizi vien nācies līdzināt, lai no rīta atklātu, ka to kļuvis vēl vairāk. Turklāt tie aktīvi rosās arī mūsu kaimiņu teritorijās.
Izmēģināti dažādi risinājumi - no nežēlīgiem līdz maigākiem. No kurmju lamatām un lāpstām līdz lavandas bumbiņām kurmju alās. Un tomēr nākas sadzīvot ar "ierakumiem".
Šogad ķērāmies pie neparastāka veida - Lieldienu ticējumiem. Tātad, ticējums vēsta, ka Lieldienu rītā jāvāra gaļa un kauli jānorok četros stūros, lai kurmji zemi neizrakņātu. Šo metodi izmēģinājuši radinieki pagājušajā gadā un apgalvo, ka tas tiešām līdzējis - viņu dārzā kurmju rakumu vairs neesot. Lai gan neesam māņticīgi, radinieku pieredze un pašu ziņķārība mudināja izmēģināt. Zaudēt jau nav ko!
Piecos Lieldienu rītā arī mēs devāmies ierakt dārza četros stūros no rīta vārītās gaļas kaulus. Piecos, lai kaimiņus neizbiedētu ar savādo skatu un nebūtu jāskaidro, ko darām, jo tomēr iekšējā skepse.
Ir pagājušas trīs nedēļas un esam diezgan pārsteigti - jaunu kurmju rakumu nav! Mēs gan piesardzīgi turpinām novērojumus, jo šobrīd vispār kurmji neaktīvāki palikuši, cik var novērot tuvākajā apkārtnē un apjautājot pazīstamus dārzu īpašniekus. Taču mums viņi bijuši arī tad, kad citiem miers.
Man nav izskaidrojuma, ko tie kauli tur lejā rada, bet pagaidām šis risinājums strādā. Skatīsimies kā būs tālāk un tad jau noteikti padalīšos arī ar jaunākajiem novērojumiem.
Komentē