Cūku audzēšana var būt viena no Latvijas lauksaimniecības ienesīgākajām nozarēm, jo Latvijā cūkgaļu saražojam 50% robežās, tomēr šā biznesa attīstību ierobežo sarežģītā dokumentācijas kārtošana un ļoti ilgs laiks dažādu atļaujusaņemšanai, neskaidrības ar dažādi interpretējamu likumdošanu.
Iemesls tam ir viens – kur audzē dzīvniekus, tur rodas smaka.
Jāsabalansē biznesa un vides intereses
Tieši tā tas arī ir, ja netiek ieviestas papildu tehnoloģijas, kas ierobežo asās smakas izplatību. Viens no lielākajiem cūku audzēšanas uzņēmumiem Latvijā ir Baltic Pork, kas dibināts 2000. gadā. Pēdējo gadu laikā uzņēmums bagātīgi investē jauna kompleksa būvniecībā un esošā kompleksa papildu infrastruktūras izveidošanā. Šobrīd cūku audzēšanas ferma atrodas Allažmuižā, bet celtniecības stadijā ir jauns cūku komplekss 12 000 dzīvnieku Lauberē. No plāniem cūku kompleksu būvēt arī Mālpils pusē sabiedrības spiediena rezultātā Baltic Pork ir atteicies. «Cilvēki jau neieklausās, ieņēmuši galvā, ka smird, un viss! Taču mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju uzbūvēt cūku fermu un aprīkot to ar gaisa attīrīšanas iekārtām un biogāzes ražotni ar koģenerācijas staciju. Šādu pasākumu rezultātā pat tieši blakus cūku fermai smakas nav. Visus projektus mēģina aizliegt un tad brīnās, ka laukos vairs nav cilvēku, jo nav darba. Cūku komplekss dod darba vietas ne tikai tiešā veidā, bet veicina reģiona attīstību, pērkot papildu pakalpojumus – sākot ar barošanai nepieciešamajiem graudiem no graudu audzētājiem, tehnikas apkalpošanu un daudzu citu pakalpojumu pirkšanu,» teic uzņēmuma projekta vadītājs Kārlis Splīte.
Investīcijas vides tīrības saglabāšanā
Lai risinātu smaku izplatības problēmu, pagājušajā gadā ar ES fondu atbalstu tika uzsākta biogāzes ražotnes ar koģenerācijas staciju būvniecība Allažmuižas cūku kompleksā. Kārlis Splīte skaidro: «Savācot no šķidrajiem mēsliem biogāzi, tie zaudē raksturīgo amonjaka smaku. Šādi pārstrādāti mēsli pārtop substrātā, ko droši var izmantot augu mēslošanai. Tie ir zaudējuši smaku, kļuvuši drošāki augiem, bet saglabājuši minerālvielas, kas nepieciešamas augu augšanai. Arī tagad zemnieki mums stāv rindā un lūdz, lai aizvedam mēslus līdz viņu laukiem. Mēs to darām bez maksas, turklāt izmantojam mūsdienīgu tehniku, kas nodrošina tūlītēju mēslu iestrādāšanu zemē, samazinot smaku koncentrāciju tuvākajā apkārtnē. Pēc biogāzes ražotnes ar koģenerācijas staciju nodošanas ekspluatācijā mēsli vairs nesmirdēs un kaimiņiem nebūs iemesla iebilst pret zemes uzlabošanu ar organisko mēslojumu.» Kā papildu ieguvumu var uzskatīt koģenerācijas rezultātā iegūto elektrību un siltumu. Siltums tiks izmantots fermas klimata nodrošināšanai, bet saražotā elektrība pārdota Latvenergo tīklā. Tie ir vienīgie instrumenti, kas dos iespēju ar laiku atpelnīt biogāzes iekārtās ieguldītās investīcijas.
Vaicāts par Lauberes kompleksa tehnoloģiskajām īpašībām, projektu vadītājs vēsta: «Tas būs mūsdienīgs un videi draudzīgs komplekss, kas aprīkots ar pašām jaunākajām tehnoloģijām. Gaisa attīrīšanas iekārtu ražotāji sola, ka smakas nebūs vispār.»
Kopumā divos pēdējos gados iekārtu, infrastruktūras uzlabošanā un jaunā kompleksa celtniecībā Baltic Pork iegulda vairāk nekā piecus miljonus latu.
