Labākie vietējie studenti augstskolās stipendijās saņem 70 latu mēnesī, savukārt studējošie no ārvalstīm tiek piesaistīti ar piecas reizes lielākām - 350 latu lielām - stipendijām, trešdien vēsta "Latvijas Avīze".
Līdz šim šāda apmēra stipendijas no ārzemēm iebraukušie saņēma uz divpusējo starpvalstu līgumu, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) iekšējo normatīvo aktu pamata, bet nu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izskatīšanai valdībā virza īpašus noteikumus par šādu stipendiju izmaksu ārzemniekiem.
Stipendiju izmaksu administrē VIAA, un pagājušajā studiju gadā aģentūra stipendijas piešķīra 57 ārvalstu studentiem: desmit no Čehijas un Vācijas, astoņiem no Lielbritānijas un Turcijas, pieciem no Lietuvas un Uzbekistānas, trim no Grieķijas, Polijas, Somijas un Turcijas, diviem no Ukrainas, pa vienam no Meksikas, Ungārijas un Ēģiptes. 22 stipendijas ārvalstu studenti saņēmuši arī dalībai vasaras skolās. Tas ir krietni vairāk nekā 2010./2011. studiju gadā, kad stipendijas saņēma tikai 13 ārvalstnieki, norāda laikraksts.
Paredzēts, ka arī turpmāk stipendijas varēs saņemt ne tikai studijām, bet arī dalībai Latvijas augstskolu rīkotajās vasaras skolās. Cik maksās, lai finansiāli atbalstītu mācīšanos vasaras skolās, lems VIAA. Savukārt doktora studiju programmās studējošie ārzemnieki no Latvijas valsts varēs saņemt 470 latu lielu stipendiju ik mēnesi, bet pētnieki un mācībspēki - pretendēt uz 20 latu stipendiju un līdz 120 latiem mēnesī naktsmītnes izdevumu segšanai.
Turklāt dāsnās stipendijas varēs saņemt gan tie ārvalstnieki, kuri studēs valsts augstskolās, gan arī tie, kuri izvēlēsies privātās augstskolas. Latvijas valstspiederīgie, kuri studē privātajās augstskolās, uz valsts maksātajām stipendijām nevar pretendēt.
Lai iegūtu stipendiju, ārvalstniekiem gan būs jāpiedalās konkursā. Katra konkursa ietvaros varēs iegūt stipendiju ne ilgākam laikam kā vienam akadēmiskam gadam, taču uz stipendiju varēs pretendēt divus gadus pēc kārtas. Lemjot, vai piešķirt stipendiju, tiks vērtēta, piemēram, ārvalstnieka motivācija studēt Latvijā, sekmju līmenis un valodu prasme.
Visu valstu pilsoņi stipendijām pieteikties nevarēs. Latvijas valdība un IZM noslēgusi divpusējos līgumus par studentu apmaiņu ar vairāk nekā 30 valstīm, un stipendijas pienāksies šo valstu pārstāvjiem vai tiem ārzemniekiem, kuri nāk no valsts, kas būs iekļauta īpašā sarakstā. Uz stipendijām nevarēs pretendēt ārzemnieki, kuri Latvijā vēlēsies studēt krievu valodā, jo stipendijas piešķirs vien tiem, kuri studēs latviešu vai kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā.
Kopumā ārvalstnieku studentu atbalstam plānots tērēt 200 000 latu gadā. Vietējo studentu salīdzinoši zemās stipendijas gan izmaksā iespaidīgāku summu – 3,3 miljonus latu gadā.
Uz jautājumu, kāpēc studentiem no ārzemēm pienākas piecas reizes lielāka stipendija nekā pašmāju jauniešiem, VIAA starptautiskās sadarbības programmu nodaļas vecākā speciāliste Aija Jakoviča norāda, ka "ārvalstu studentiem stipendijas lielums ir aprēķināts tāds, lai varētu segt īres izdevumus studentu viesnīcā, uzturēšanās izdevumus, tai skaitā mācību materiālu iegādei".
Šādu kārtību kritizē Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks, secinot, ka "acīmredzot ārvalstu studentiem maksā tik, lai viņi tiešām varētu iztikt. Bet par Latvijas studentiem šādā aspektā nav padomāts".
Jakoviča gan uzsver, ka Latvijas studenti, kuri dodas uz valstīm, ar ko noslēgti sadarbības līgumi augstākās izglītības jomā, arī saņem lielas stipendijas no uzņēmējvalsts. Piemēram, pērn no Latvijas uz sadarbības valstīm, saņemot stipendiju, devās 35 studenti, vēl gadu iepriekš – 45. Turklāt Latvijas pārstāvji raduši arī citas stipendiju ieguves iespējas ārvalstīs.
Dāsnais finansējums ārzemju studentu stipendijām tiek pamatots arī ar to, ka IZM izstrādātajā pasākumu plānā par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā kā viens no četriem rīcības virzieniem minēta augstākās izglītības eksportspējas paaugstināšana. Arī Ratnieks, kaut gan vēlētos, lai arī vietējiem studentiem stipendijas būtu lielākas, atzīst, ka piesaistīt ārvalstu studentus vajag.
Par netaisnīgu šo situāciju sauc Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Zatlera Reformu partijas izvirzītais izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts Roberts Ķīlis.
"Domāju, ka tā ir netaisnīga situācija. Vispirms ir jādomā par savas valsts iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem. Ja ar viņiem viss ir nokārtots, tad var domāt par citu valstu pilsoņu atbalstu. Ja tik lielas stipendijas piešķir tāpēc, lai mākslīgi palielinātu ārvalstu studentu skaitu, tas ir šaušalīgi. Šādā veidā mākslīgi tiek celta starptautiskās izglītības eksportspēja, un tas nav pareizi, jo augstskolā starptautiskajā tirgū jākonkurē ar kvalitāti, nevis vienkārši jānopērk studenti. Ja būšu ministrs un man netaps skaidrs, kāpēc šādi noteikumi vajadzīgi, to virzību apturēšu," uzsver Ķīlis.
Patlaban uz Latvijas valsts piešķirtajām stipendijām var pieteikties studenti no Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Beļģijas (Flandrijas un Valonijas), Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Ēģiptes, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Indijas, Itālijas, Izraēlas, Īslandes, Japānas, Kipras, Ķīnas, Lielbritānijas, Lietuvas, Meksikas, Mongolijas, Moldovas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Turcijas, Ungārijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Vācijas, Vjetnamas un Zviedrijas.
