Moldovas bruņoto spēku galvenā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Jurije Dominiks, kas komandēja valsts bruņotos spēkus, atcelts no amata, kas, iespējams, saistīts arī ar to, ka Moldovas armija pārdeva kādam Latvijā reģistrētam uzņēmumam ieročus.
Dominiks no amata atcelts pēc Moldovas prezidenta pienākumu izpildītāja Mariana Lupu ierosinājuma. Lēmums par Dominika atcelšanu no amata pieņemts valdības sēdē trešdien. Valdība uzsver, ka "atcelšanas mērķis ir nostiprināt militāro disciplīnu un nepieļaut turpmākus reglamenta pārkāpumus".
Lupu ierosināja Dominiku atcelt no amata pēc tam, kad pagājušajā nedēļā kāds obligātā dienesta karavīrs tika nošauts, veicot patruļas pienākumus motorizēto kājnieku brigādē "Dačija", kas dislocēta Moldovas dienvidu pilsētā Kahulā. Karavīru sašāva viņa dienesta biedrs, kas neuzmanīgi rīkojies ar ieroci. Viņš kļuva par jau ceturto dzīvību zaudējušo Moldovas armijā pēdējo divu gadu laikā.
Tomēr domājams, ka otrs Dominika atcelšanas iemesls varētu būt darījums ar kādu Latvijā reģistrētu uzņēmumu, ar kura starpniecību Armēnijai tika pārdota Moldovas armijas ieroču partija, kurai beidzies izmantošanas termiņš.
Septembra vidū Latvijas Radio (LR) vēstīja, ka Moldova kādam Latvijas uzņēmumam pārdevusi 60 tonnas bruņojuma, taču Moldovas Aizsardzības ministrija noliedza medijos izplatītās ziņas, ka ieroči tiks pārdoti Lībijas nemierniekiem. Moldovas Aizsardzības ministrijas pārstāvis LR gan neatklāja ne uzņēmumu, ne darījuma summu, bet noliedza, ka ieroči tiks piegādāti Lībijas nemierniekiem.
Savukārt Moldovas mediji vēstīja, ka bruņojums 13.septembrī iekrauts Latvijas uzņēmuma nofraktētā Armēnijas kompānijas lidmašīnā "Il-76", kas Moldovā ieradās no Lībijas pilsētas Bengazi, kas līdz šim bija dumpinieku galvenais atbalsta punkts.
Ministrija noliedza, ka bruņojums paredzēts Lībijas nemierniekiem, kā arī neatklāja, kurai Latvijas kompānijai ieroči pārdoti, un uzsvēra, ka bruņojums ir novecojis un darījumā iegūto naudu Moldova plāno ieguldīt savas armijas modernizēšanā.
Pēc tam Moldovā tika veikta izmeklēšana un jautājums izskatīts parlamenta Nacionālās drošības komisijas sēdē, tomēr likumpārkāpumi netika atklāti.
Azerbaidžāna pieprasīja Moldovai paskaidrojumus par bruņojuma pārdošanu Armēnijai. Domājams, ka šo jautājumu apspriedīs arī septembra beigās Varšavā paredzētās Moldovas premjera Vlada Filata un Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva tikšanās laikā, kas notiks Eiropas Savienības Austrumu partnerības programmas ietvaros.
Par bruņojuma pārdošanas darījumu un tā nosūtīšanu uz Armēniju līdztekus citām amatpersonām bija atbildīgs arī nu jau no amata atbrīvotais Dominiks.
Savukārt Armēnija noliedz, ka būtu iegādājusies novecojušo bruņojumu.
"Iepirkumi un bruņojuma un bruņu tehnikas iegāde Armēnijas Bruņoto spēku vajadzībām tiek veikta atbilstoši republikas likumiem un atbilstošajām starptautiskajām normām un saistībām," uzsvēra Armēnijas aizsardzības ministra Dāvida Karapetjana preses sekretārs. Tomēr "nacionālas drošības interešu dēļ sīkāka informācija par bruņojuma daudzumu, veidiem, pārdevēju netiek izpausta", piebilda preses sekretārs.
"Varu tikai uzsvērt, ka Armēnijas Republika kopš neatkarības atgūšanas nekad nav iegādājusies nederīgu bruņojumu," klāstīja Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs, komentējot izskanējušo informāciju, ka Armēnija no Moldovas iegādājās bruņojumu, kam beidzies derīguma termiņš.
Iepriekš Moldovas aizsardzības ministrs Vitālijs Marinuca paziņoja, ka lidmašīna "Il-76", kas Moldovā ieradās 12.septembrī no Lībijas pilsētas Bengazi, 14.septembrī izlidoja uz Armēniju. Viņš teica, ka šajā lidmašīnā iekrautas 30 tonnas bruņojuma un munīcijas, kurai beidzies derīguma termiņš.
