Reģionālā Dienvid-kurzemes lauksaimniecības pārvalde šā gada deviņos mēnešos administrējusi 43,6 miljonu latu atbalsta maksājumu. Pagājušajā gadā kopumā tika izmaksāti 34 miljoni latu.
Pārvaldes vadītājs Jānis Lots skaidro: «Tuvojas noslēgumam esošais plānošanas periods, bet viss iespējamais ES finansējums vēl nav izsmelts. Lai apgūtu šo naudu, aktīvāk strādā gan zemnieki, gan mūsu darbinieki, kuru uzdevums ir skaidrot, pamatot un administrēt atbalsta saņemšanu. Esam aprēķinājuši, ka katrs mūsu pārvaldes darbinieks šogad līdz izmaksai novadījis apmēram 800 000 latu.
Miljoni piensaimniecībai
Šajā gadā pasākuma Lauku saimniecību modernizācija ietvaros apstiprināti atbalsta saņemšanai 230 projektu. Lielākie no tiem ir saistīti ar piensaimniecību attīstību – apstiprināti trīs 1,5–2 miljonu vērti projekti. Kopumā šā gada deviņos mēnešos pasākumā Lauku saimniecības modernizācija realizēti vairāk nekā 200 projektu 15 miljonu latu vērtībā. Finansējums vēl būs pieejams pasākumā Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai, kura ietvaros var realizēt projektus dažādās nelauksaimnieciskās nozarēs, tajā skaitā kurināmā sagatavošanas tehnikas iegādei. Šo programmu izmantojis arī uzņēmums Zirņu pagasta zemnieku saimniecība «Pīlādži», kurš sagatavo šķeldu Saldus siltumapgādes katlumājai.
Uzlabos dzīves kvalitāti
Vaicāts par pašvaldību aktivitāti, izmantot pieejamo finansējumu lauku teritoriju infrastruktūras uzlabošanai, Jānis Lots stāsta: «Projekti ir ļoti dažādi. Piemēram, Vārmes centrā veikti labiekārtošanas darbi un izveidota strūklaka, Zvārdē atjaunots kultūras nams un pilnveidota piegulošā teritorija, tostarp izveidots dīķis, Priekulē rekonstruēts stadions un uzbūvēti tenisa korti. Savukārt Saldus novads paredzējis visu atlikušo pieejamo finansējumu izmantot pašvaldības ceļa asfaltēšanai, kas skopumā ir miljonu vērts projekts.» Šis projekts ir apstiprināts , bet īstenošana vēl nav uzsākta.
Ļoti aktīvi tiek veidotas biedrības, kas Leader programmas ietvaros var saņemt finansējumu līdz 10 000 dažādu sociāli nozīmīgu projektu veikšanai. Spektrs ir ļoti plašs – sākot no muzeja jumta, līdz pat atbalstam cilvēkiem, kas atgriežas dzīvē pēc atkarību jūga.
Par zemi rūpējas labāk
Šogad platību maksājumiem ir saņemts par 200 pieteikumiem mazāk nekā iepriekšējā gadā, taču kopējais pieteikto hektāru skaits palicis iepriekšējais. Šo procesu zināmā mērā ietekmē jau otro gadu realizētā lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsekošana un dubultais nekustamā īpašuma nodoklis. Cilvēki, kas līdz šim nav rūpējušies par savu īpašumu, tagad ir sarosījušies un atbilstoši savām vēlmēm veic izmaiņas – vieni zemi pārdod, citi sāk kopt, vēl citi izvēlas mainīt zemes lietošanas veida kategoriju. Jānis Lots norāda: «Katrā gadījumā zemes īpašumi tiek sakārtoti gan juridiski, gan praktiski.»
Priekšplānā izvirza klientu
Lauksaimniecības pārvaldes jau otro gadu īsteno Lauku atbalsta dienesta stratēģiju, kas paredz pārtapt par klientam draudzīgu un atvērtu padomdevēju un palīgu. Ir novērots, ka ieguldītais darbs, izveidojot atsevišķu klientu apkalpošanas nodaļu, ir devis cerētos rezultātus. Tagad zemnieki var saņemt atbildes uz visiem sasāpējušajiem jautājumiem gan klātienē, gan pa telefonu vai e-pastu. Jo mazāk neskaidrību, jo mazāk neapmierināto. Klientu apkalpošanas daļas vadītāja Gunta Vēdzele teic: «Protams, mums vēl daudz jāizdara, lai visi mūsu klienti būtu pilnībā apmierināti ar mūsu sniegto pakalpojumu. Taču mēs esam gatavi šim izaicinājumam.
