Apvienības "Saskaņas centrs" līderis Nils Ušakovs apšauba iespēju, ka krievu valodai varētu piešķirt valsts valodas statusu Latvijā, pat ja tiks savākti pietiekami daudz paraksti atbilstošu Satversmes grozījumu iesniegšanai Saeimā.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien lems pa laiku, kad sākt 30 dienu parakstu vākšanu Satversmes grozījumu projekta ierosināšanai, lai noteikti krievu valodu par valsts valodu pēc biedrības "Dzimtā valoda" ierosinājuma.
"Šaubos pat ja referendus notiks, ka Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa par to nobalsos," trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" sacīja Ušakovs.
Viņš norādīja, ka "Saskaņas centrs" neatbalsta parakstu vākšanu, lai noteiktu krievu valodu par valsts valodu, taču partijas vēlētāji ir brīvi iet parakstīties par šo iniciatīvu.
Vēlētāju CVK iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, un to pirmajā parakstu vākšanas kārtā atbalstījuši 12 533 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi.
Satversmes grozījumu projekts tiks iesniegts izskatīšanai parlamentā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita, kas ir 154 379 vēlētāji. Ja Saeima tos noraidīs vai grozīs, likumprojektu nodos tautas nobalsošanai.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņu.
Jau vēstīts, ka biedrības "Dzimtā valoda" līderi ir Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs un Aleksandrs Gapoņenko. Biedrība tuvākajā laikā iecerējusi sarīkot manifestāciju, protestējot par lēmumu atstāt apvienību "Saskaņas centrs" (SC) ārpus valdošās koalīcijas pēc 11.Saeimas vēlēšanām.
Līderi norāda, ka SC taktika nav attaisnojusies, tāpēc esot jāmaina cīņas taktika. Kā pirmie biedrības pasākumi minēti parakstu vākšana Satversmes grozījumiem, kā arī gatavošanās masu pasākuma sarīkošanai.
