Zinātniekiem ir izdevies rekonstruēt tā dēvētās Melnās nāves genomu — šī pandēmija, kas 14. gadsimtā plosījās Eiropā, bijusi visu mūsdienās pastāvošo šāda veida slimību ģenētiskā priekštece.
Laikposmā no 1347. līdz 1351. gadam baktērijas Yersinia pestis izraisītā buboņu mēra dēļ Eiropā bojā gāja aptuveni 50 miljoni cilvēku. Šīs baktērijas DNS pētnieki ieguvuši no cilvēku mirstīgajām atliekām, kas pagājušā gadsimta 80. gados atraktas senā apbedījumu vietā Londonā. Iegūtie dati ir snieguši atbildes uz daudziem jautājumiem par slimības uzliesmojumu. Viens no būtiskākajiem ir tas, ka pastāv tieša ģenētiska saikne starp Melno nāvi un visām līdzīgām slimībām, kas pastāv mūsdienās un var skart cilvēkus.
Iepriekš zinātnieki bija domājuši, ka Melnā nāve bija tikai viens no daudziem mēra uzliesmojumiem, kas skāruši cilvēkus jau no Senās Grieķijas un Senās Romas laikiem. Piemēram, Justiniāna mēris, kas plosījās 6. gadsimtā, bija paņēmis aptuveni simt miljonu cilvēku dzīvības. Tomēr 14. gadsimta mēra ģenētiskā koda izpēte ir parādījusi, ka Justiniāna mēri neizraisīja tieši tā pati baktērija, kas Melno nāvi. «Iepriekšējos mērus izraisīja vai nu Yersinia pestis paveids, kas mūsdienās ir pilnīgi izzudis un kam nav ģenētisko līdzinieku, vai arī kāds pilnīgi atšķirīgs patogēns, par kuru mums vēl nav nekādas informācijas,» intervijā BBC stāstīja Vācijas Tībingenes universitātes profesors Johaness Krauze. Turpretim Melnajai nāvei šādi turpinājumi ir, turklāt mūsdienās sastopamajai baktērijai, salīdzinot sākotnējo versiju, izmaiņas ir salīdzinoši niecīgas, teikts izdevumā Nature aprakstītajā pētījumā.
Mūsdienās šī baktērija ik gadus joprojām paņem aptuveni divu tūkstošu cilvēku dzīvības, tomēr pašlaik tā ir krietni mazāk bīstama nekā 14. gadsimtā. Sabiedrības un medicīnas attīstība pēdējo gadsimtu laikā ir bijusi ātrāka nekā baktērijas attīstība – atbilstoša diagnoze un ārstēšana upuru skaitu palīdz samazināt.
