Parlamentā iekļūstot Zatlera Reformu partijai, daudziem 10. Saeimas deputātiem neizdevās iekļūt jaunizveidotajā likumdevējā. Aiz strīpas palikušie parlamenta darba vērtējumā nav vienoti – esot pietrūcis laika.
Apvienības Par labu Latviju deputāts Andris Bērziņš uzskata, ka 10. Saeima bijusi neprofesionālāka par iepriekšējo, jo pārāk maz uzmanības ticis pievērsts apstiprināmo likumprojektu iztirzāšanai – likumu punkti pārāk reti atreferēti deputātiem, aprobežojoties tikai ar konkrētā panta numura nosaukšanu. «Tas deputātiem neļāva izpausties, neļāva vēlētājiem saskatīt tās viedokļu atšķirības un vēlāk atsaucās, tiekoties ar vēlētājiem,» saka A. Bērziņš.
Ilggadējais politiķis nākamajai Saeimai novēlēja pēc iespējas ātrāk apgūt specifiskajam darbam nepieciešamās iemaņas. «Viņiem daudz kas būs jāmācās, jo šajā parlamentā būs daudz deputātu bez iepriekšējās pieredzes,» teica politiķis. Jautāts, vai
11. Saeimā būs pietiekami daudz tādu, no kuriem gūt šo pieredzi, kādreizējais Ministru prezidents, neslēpdams ironiju, norādīja, ka atdarināšanas cienīgu deputātu parlamentā netrūkšot. «Piemēram, Zatlera kungs veselus četrus gadus bija Valsts prezidents, arī no Solvitas Āboltiņas ir ko mācīties,» uz, viņaprāt, spilgtākajiem 11. Saeimas personāžiem norādīja parlamentā neiekļuvušais politiķis.
10. Saeimas deputāts no Saskaņas centra Valērijs Kravcovs, kurš plašu publicitāti guva valsts valodas neprasmes dēļ, 11. Saeimas vēlēšanās nekandidēja un joprojām priekšroku dod dzimtajai valodai, parlamenta darbu novērtēja ar sešām ballēm no desmit. Viņš ir pārliecināts, ka 100 tautas pārstāvju krēslos vairāk ir jābūt profesionāļiem. «Es esmu metalurgs, profesionālis, kas dara konkrētas lietas, bet parlamentā ir pārāk daudz teorētiķu, kas neko vairāk par runāšanu neprot,» teica V. Kravcovs. Nu jau izbijušais parlamentārietis uzskata, ka Saeimā vajadzētu tādus cilvēkus kā a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs un a/s Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.
Strādājot parlamentā,
V. Kravcovs arī pārliecinājies, ka Latvijai, kurā mīt tikai divi miljoni iedzīvotāju, 100 deputātu un vairāk nekā desmit ministru ir krietni par daudz. «Pēc iedzīvotāju skaita Latvija ir tikai tāds Piemaskavas reģions, tikai ar to atšķirību, ka tur līdzīgu teritoriju un iedzīvotāju skaitu vada viens cilvēks un 15 viņa padomnieki, bet labums no šādas vadības ir desmit reizes lielāks,» savās pārdomās dalījās V. Kravcovs.
Atlaistā parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis, kurš aktīvi piedalās koalīcijas veidošanas sarunās un vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta, arī nebija guvis pietiekami lielu vēlētāju atbalstu un nākamajā Saeimā nestrādās. Jautāts, kā vērtē 10. Saeimas darbu, viņš bija lakonisks: «Šī Saeima bija ar ļoti īsu mūžu.» Tomēr politiķis atzina, ka arī šajā laikā parlaments paspējis ļoti daudz izdarīt. Ironiskā kārtā parlamenta produktivitāti viņš saista ar Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu par Saeimas atlaišanu. «Kad kļuva skaidrs, ka būs ārkārtas vēlēšanas, parlaments mobilizējās un paspēja paveikt ļoti daudz. Arī valdība strādāja saskanīgi, un bija tikai daži lēmumi, kurus nespēja pieņemt solidāri,» atzina atlaistais tautas priekšstāvis. Viņš arī neslēpa, ka koalīcijā, ja parlaments netiktu atlaists, aizvien lielākas kļūtu iekšējās nesaskaņas un tās darbs aizvien sarežģītāks.
Jaunievēlētajiem parlamentāriešiem viņš novēlēja izveidot valdību.
Arī Šlesera Reformu partiju pārstāvējušais un jaunajā parlamentā neiekļuvušais Andris Šķēle atzina, ka atlaistajam parlamentam pietrūcis laika, lai realizētu visas labās idejas, kuru nav bijis maz. Viņaprāt, būtu nepieciešams tikai mainīt pašreizējo situāciju, kurā valdība ar virspusēju parlamenta komisiju akceptu drīkst grozīt budžetu un rīkoties ar simtiem miljonu lielām summām. Viņaprāt, šāda sistēma ir necaurskatāma un bīstama valstij. Savā vēlējumā jaunajam parlamentam bijušais premjerministrs un likvidējamās Tautas partijas radītājs bija visdrūmākais – «novēlu viņiem nostrādāt nākamos trīs gadus».
