Konflikts par jūras novērošanas torņa atrašanās vietu Mērsragā eskalējies jaunā – daudz emocionālākā – pakāpē. Aizsardzības ministrija paslepus caur valdību panākusi tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem, savukārt pašvaldība solās likt lietā jebkādus līdzekļus, lai nepieļautu būvniecību.
Pirms pārdesmit gadiem, kad Baldonē grasījās paplašināt radioaktīvo atkritumu glabātavu Radons, iedzīvotāji vārtiem priekšā sadzina traktorus, lai teritorijā iekšā netiktu būvniecības tehnika. Mērsrags jūtas noskaņots tikpat kareivīgi un nepieciešamības gadījumā gatavs uz radikālākām protesta akcijām. Vispirms gan notiks mēģinājums runāt ar jauno valdību, vien jāpagaida, kamēr tā tiek izveidota.
Novada mērs Lauris Karlsons cieti nosaka: «Pie bākas torņa nebūs!» Iemeslus, kādēļ Mērsragam nav pieņemama militāristu izvēlētā torņa dislokācija, viņš skaidro emocionālā paziņojumā sabiedrībai: «Ar tankiem uz Mērsragu – pēdējās valdības pēdējais lēmums.»
«Valdība pieņēma lēmumu Aizsardzības ministrijas lokatoru būvēt Mērsraga kāpā, tādējādi sacūkojot mūsu vienīgo pludmali, iznīcinot kāpu un izkropļojot kultūrvēsturisku objektu – Mērsraga bāku.» Apgalvojot, ka ministrijas vadība apzināti izvairījusies no diskusijas ar pašvaldību, viņš to apsūdz gļēvulībā.
Ne mazāk emocionāli reaģēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. «Īstenojot valstij stratēģiski svarīgus projektus, ministrija nepakļausies šauru interešu grupu pārstāvju šantāžas mēģinājumiem, lai ar kādiem cēliem mērķiem tie tiktu pamatoti,» teikts ministrijas atbildes paziņojumā. Šī ir atsauce uz pašvaldības piedāvājumu ministrijai piedalīties skolas sporta zāles būvniecības finansēšanā. Tā būtu kompensācija par neglīta lokatora torņa iestādīša nu nozīmīgākajā Mērsraga atpūtas vietā. Taču ministrija to uzskata par nekaunīgu piedāvājumu. Arī pārmetumus par izvairīšanos no dialoga A. Pabriks uzskata par neobjektīviem. Viņš Neatkarīgajai skaidro, ka saruna par torņa dislokācijas variantiem esot notikusi: «Diemžēl piedāvātās vietas neatbilda prasībām vai arī sadārdzinājums būtu tik liels, ka budžeta konsolidācijas apstākļos valsts to šobrīd nevarētu atļauties.» Ministrs gan atzīst, ka no otras sarunas viņš atteicies. Tai neesot bijis pamata, jo tobrīd ministrija vēl nebija veikusi izvērtējumu [par sadārdzinājumu]. Neatkarīgi no iemesliem, ieganstiem vai atrunām abu politiķu komunikācijā, kompromiss tā arī nav panākts.
Pašvaldība piedāvāja torni būvēt ostas teritorijā, kas ir industriāla zona un atrodas tikai pusotru kilometru tālāk. Tātad ietekmēt jūras novērošanas sistēmas darbību kopumā šādas izmaiņas nevarētu. Līdzīgi torņi izvietoti tieši ostās arī Rojā un Pāvilostā. Jāatgādina, ka arī citās pašvaldībās militāro objektu izvietošana nav ritēju si gludi, jo iedzīvotāji baidās gan no iespējas, ka lokatori viņus apstaros, gan tā, ka šādi objekti viņus padara par pirmo mērķi militāra uzbrukuma gadījumā. Arī izskatās šīs ierīces piejūras vidē neglīti. (Latvijas piekrastē kopā paredzēti 15 novērošanas punkti.)
Engures novada Apšuciema iedzīvotāji cīnījās par torņa novietošanu prom no acīm, un tā dislokācija mainīta – drīzumā sāksies tā celtniecība neapdzīvotā vietā starp Ragaciemu un Klapkalnciemu.
Tomēr Mērsraga gadījumā ministrija atteikusies izdarīt šādu reveransu. Augstos toņos Aizsardzības ministrija «aicina Mērsragu netirgoties par valsts drošību», kaut gan pēc būtības runa šajā gadījumā ir par sīkām domstarpībām teritorijas plānošanā un salīdzinoši nelielām investīcijām iedzīvotāju labsajūtā.
Kritiski par spēka lietošanu projekta virzīšanā izsakās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis: «Šis ir slikts precedents. Abām pusēm ir jāmeklē kompromiss.
