Valdība otrdien skatīs Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus zāļu kompensācijas kārtībā un noteikumos par zāļu cenu veidošanas principiem, kas paredz uzlikt par pienākumu pirmreizējiem pacientiem receptēs norādīt zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu un maina kārtību, kādā zāļu lieltirgotāji var piemērot atlaides saviem produktiem.
Tikmēr farmācijas nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas pauž kritiku par VM sagatavotajiem grozījumiem, dēvējot tos par "sasteigtiem un nepilnīgiem", un aicina valdību tos nepieņemt.
VM valdībā iesniegtie grozījumi "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zaļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā" paredz noteikt pienākumu ārstam, pirmo reizi izrakstot pacientam kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās zāles vai medicīniskās ierīces, receptē norādīt attiecīgās grupas references zāles vai medicīniskās ierīces vispārīgo nosaukumu. Savukārt aptiekās pacientam vispirms būs jāpiedāvā vislētākais attiecīgo zāļu iepakojums.
"Latvijas pacienti zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ietvaros katru gadu pārmaksā par oriģinālajiem medikamentiem vairākus miljonus latu, un 2010.gadā saskaņā ar Veselības norēķinu centra datiem šis skaitlis pārsniedza deviņus miljonus latu. Savukārt cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" veiktās aptaujas dati liecina par to, ka 16% aptaujāto norādīja, ka bieži vien nevar iegādāties kompensējamās zāles naudas trūkuma dēļ. Līdz ar to var izdarīt secinājumu, ka pacienti, neapzinoties iespējas iegādāties lētākas zāles, pārmaksā par dārgajām, kā dēļ nevar iegādāties visas nepieciešamās zāles. Ieviešot prasību, pirmo reizi izrakstot zāles konkrētai diagnozei kompensācijas sistēmas ietvaros, izrakstīt un izsniegt lētākās zāles, ietaupītos līdzekļus varētu izmantot veselības veicināšanas pasākumiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, un daļa no tiem atgrieztos Latvijas tautsaimniecībā," teikts VM informatīvajā ziņojumā.
Ministrija uzskata, ka grozījumi nodrošinās iespēju pacientam saņemt lētākas zāles, saglabājot tiesības ārstam, kad tas ir medicīniski pamatoti, izrakstīt arī dārgākas analogas zāles.
"Attiecībā uz recepšu zālēm konkurence pastāv ražotāju pieejai pie ārstiem un viņu ieinteresēšanai. Šādu situāciju var novērst, ka ārsti receptēs norāda tikai zāļu vispārīgos (nepatentētos) nosaukumus, un uzliekot par pienākumu aptiekās vispirms pacientam piedāvāt vislētākos attiecīgo zāļu iepakojumus. Šādi noteikumi mudinātu ražotājus noteikt zālēm viszemāko cenu," norāda VM.
Prasība ārstiem receptēs norādīt zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu vai lētāko alternatīvu ir obligāta Francijā, Portugālē, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Rumānijā, Lietuvā un Igaunijā.
Savukārt farmācijas jomas konsultatīvās padomes sastāvā esošās nevalstiskās organizācijas uzskata, ka, stājoties spēkā VM izstrādātajiem grozījumiem, tiks pārkāpts Satversmes pants, kas noteic, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.
"Vairāki noteikumu grozījumu punkti ierobežo pacienta iespējas, tiesības un intereses. Piemēram, ja pacients nepiekritīs lētāko zāļu saņemšanai, citas zāles pacientam būs jāiegādājas par pilnu maksu ārpus zāļu kompensācijas sistēmas, kas uzskatāms par diskriminējošu apstākli," paskaidro organizācijas.
Tikmēr VM sagatavotie grozījumi noteikumos par zāļu cenu veidošanas principiem paredz ‒ ja zāļu ražotājs dod atlaidi lieltirgotājam, tad uzcenojums jārēķina no cenas ar atlaidi.
VM norāda, ka zāļu ražotāja deklarētā cena ir par pamatu zāļu lieltirgotavu un aptieku maksimāli pieļaujamo zāļu cenu veidošanai. Tomēr daudzos gadījumos šī zāļu ražotāja paziņotā cena Zāļu valsts aģentūrai nav faktiskā cena, jo no tās vēl tiek dotas atlaides zāļu vairumtirgotājiem. Aptiekas savukārt saņem atlaides no zāļu lieltirgotavām, bet uzcenojumu piemēro tuvu maksimālajam, līdz ar to zāļu cenu samazinājums nenonāk līdz gala patērētājam.
Savukārt farmācijas nozares asociācijas uzskata, ka nav izvērtēti riski, kas saistīti ar medikamentu cenu izmaiņām, ja tiks mainīta cenu noteikšanas kārtība un atceltas atlaides.
"Nav izvērtēti riski, kas saistīti ar aptieku spēju turpināt savu darbu apstākļos, kad valsts ir maksimāli ierobežojusi aptieku piecenojumus (it īpaši attiecībā uz aptiekām, kas strādā ārpus lielajām pilsētām) un aptuveni 50% no visām zālēm tiek izplatītas ar samazinātu aptieku un lieltirgotavu piecenojumu valsts kompensācijas sistēmas ietvaros," teikts organizāciju paziņojumā.
Aicinājumu valdībai nepieņemt VM izstrādātos grozījumus parakstījušas Aptieku biedrība, Aptieku attīstības biedrība, Aptieku īpašnieku asociācija, Latvijas Farmācijas arodbiedrība, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija, Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācija un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija.
