Kopš Aukstā kara beigām pirmo reizi otrdien virs Baltijas jūras lidojuši Krievijas stratēģiskie bumbvedēji, tādēļ gaisā pacēlušās NATO lidmašīnas, aģentūrai BNS pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš atgādināja toreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2007.gadā teiktos vārdus, ka Krievija atsāks stratēģisko bumbvedēju lidojumus. "Šādi lidojumi ir atsākušies virs Baltijas jūras. Tas nav noticis kopš Aukstā kara beigām," norādīja Pabriks.
Otrdien šogad bija jau otrā reize, kad virs Baltijas jūras lido Krievijas stratēģiskie bumbvedēji. Pirmā reize bijusi aprīlī.
Bumbvedēji otrdien lidojuši virs neitrālajiem ūdeņiem, taču gaisā pacēlušās arī NATO lidmašīnas, kas bumbvedējus pavadījušas un atgriezušās bāzē. Pabriks uzvēra, ka notikušais nav jāvērtē kā bīstams Latvijai un iedzīvotāji var justies droši, jo Latvijas gaisa telpa nav pārkāpta.
"Tas ir nepārprotams politiskais signāls NATO dalībvalstīm. Tā ir spēka demonstrācija," vērtēja Pabriks.
Pabriks neatklāja ne bumbvedēju, ne NATO lidmašīnu skaitu.
Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" trešdienas vakarā ziņoja, ka virs Baltijas jūras lidojušas divi Krievijas bumbvedēji "TU 22" un divi iznīcinātāji "TU 27", kas esot "visai nopietna kombinācija", un tas Briselē netiek vērtēts kā draudzīgs Krievijas žests.
Lidojums esot bijis iepriekš saskaņots, un tas ildzis 30 minūtes. Krievijas lidmašīnas pavadīja NATO iznīcinātāji no Dānijas kontingenta, kas atrodas NATO bāzē Lietuvā.
Par notikušo otrdien informēta arī NATO mītne Briselē, taču tur norāda, ka tā esot bijusi parasta operācija, jo Krievijas lidmašīnas nav pārkāpušas NATO valstu robežu. Taču Briselē sīkāk notikušo nekomentē.
Savukārt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš norādījis, ka īpašu trauksmi NATO gaiteņos lidojums nav sacēlis, jo Baltijas valstu teritorija nav pārkāpta.
Stratēģiskais bumbvedējs ir militārā lidmašīna, kas ir domāta, lai izdarītu raķešu vai bumbu triecienus stratēģiski svarīgiem objektiem pretinieka aizmugurē ar nolūku graut tā militāro un rūpniecisko potenciālu. Atšķirībā no taktiskajiem bumbvedējiem, kas domāti ienaidnieka dzīvā spēka un militārās tehnikas iznīcināšanai kaujas laukā, stratēģiskie bumvedēji domāti rūpniecības un infrastruktūras objektu iznīcināšanai. Stratēģisko bumbvedēju bruņojumā var būt kodolieroči.
Nesen Somijas Nacionālās aizsardzības koledžas eksperti publiskoja ziņojumu par Krievijas armiju. Tajā teikts, ka Krievija īsā laika posmā dubultojusi Ļeņingradas militārajā apgabalā izvietoto spēku lielumu. Pēc Maskavas un Ļeņingradas militāro apgabalu apvienošanas Krievijas militāro spēku smaguma centrs pavirzīsies uz ziemeļrietumiem, tuvāk Somijai, sacīts ziņojumā.
Igaunijas bruņoto spēku komandieris Antss Lāneotss septembrī paziņoja, ka laikā, kad Rietumi samazina savus bruņotos spēkus, Krievija būtiski palielinājusi savu militāro klātbūtni Krievijas teritorijas rietumu reģionā.
Pabriks, komentējot Lāneotsa paustās bažas par Krievijas militārās varenības pieaugumu, iepriekš aģentūrai BNS norādīja, ka pašlaik draudi Baltijas reģionam ir ļoti zemi, taču drošības nekad nevar būt par daudz un Latvija nedrīkst atstāt bez ievērības savu militāro sagatavošanos.
Ministrs neuzskata, ka Rietumi kaut kādā veidā militāri apdraudētu Krievijas drošību. Tajā pašā laikā, ja Krievija rietumu reģionā turpina uzturēt ļoti nopietnus un modernus spēkus, tad tas, protams, izraisa arī "mūsu pusē jautājumus".
Jau vēstīts, ka Putins 2007.gada 17.augustā paziņoja, ka Krievija ir atjaunojusi pastāvīgus stratēģisko bumbvedēju patruļlidojumus "attālākos militāras darbības rajonos". Krievijas pirmais vicepremjers Sergejs Ivanovs toreiz uzsvēra, ka atgriešanās pie pastāvīgiem tāldarbības stratēģisko bumbvedēju lidojumiem neesot Aukstā kara atsākšana, bet to nolūks esot pilotu pieredzes veicināšana.
