Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rīkotajā konferencē par Latvijas nākotnes imigrācijas politiku tika pateikts konceptuāls īstermiņa nē ārzemju melnstrādnieku aicināšanai uz palikšanu Latvijā.
Pašlaik rindā pēc darba priekšroka dodama vietējiem cilvēkiem. Tajā pašā laikā valstij ir jādomā, kā piesaistīt labus speciālistus no ārzemēm. Tas nozīmē, ka vismaz tuvākajā piecgadē mūsu imigrācijas politiku radikālas izmaiņas nesagaida un Latvijas durvis paliks atvērtas Austrumu virtuves šefpavāram, nevis trauku mazgātājam. Taču PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze uzsver: «Pašreizējie emigrācijas procesi skaidri parāda, ka Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk un, vēlamies mēs to atzīt vai ne, par imigrāciju jāsāk domāt jau tagad, kad tā vēl ir samērā niecīga.»
Neatkarīgā jau rakstīja, ka konference kalpos par izejmateriālu topošajām imigrācijas politikas vadlīnijām. Tās jāsacer līdz nākamā gada beigām. Savukārt pēc tam, kad koncepciju akceptēs Ministru kabinets, taps arī jaunais Imigrācijas likums.
Demogrāfs Ilmārs Mežs secina, ka Latvijas politika pret imigrantiem lielā mērā būs atkarīga no tā, kāda būs jaunā koalīcija un valdība. Konferencē piedalījās arī triju lielāko partiju pārstāvji, un, piemēram, Saskaņas centrs paudis pilnīgu atbalstu masveida imigrācijai no ārpuses. I. Mežs piebilst: «Ierēdņi šobrīd nogaida – jāredz kādas būs politiskās vēsmas.»
PMLP pārstāvis Andrejs Rjabcevs stāsta, ka valdībai iecerēts piedāvāt trīs koncepcijas variantus. Acīmredzot – no konservatīvāka līdz liberālākam.
Vairāki jautājumi, uz kuriem tajos jāatbild, konferencē ir izkristalizējušies. Iespējams, nevajadzētu par varītēm deportēt formālos nelegāļus, kas jau veiksmīgi integrējušies sabiedrībā. Piemēram, ja bērns no Krievijas vai Ukrainas atbrauc pie vecmāmiņas Latvijā un 12 gadus te nomācās. Pārņemšanas vērta no citām valstīm ir bonusa punktu sistēma, dodot iespēju iegūt Latvijas uzturēšanās atļaujas cilvēkiem, kas formāli neatbilst Imigrācijas likuma nosacījumiem, taču ir vēlami. Kritēriji šādiem bonusiem varētu būt izglītības līmenis, valodu zināšanas, vecums, izcelsmes reģions.
Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks uzsver, ka tomēr būtiskāk par nacionālo izcelsmi ir vērtēt vecumu un izglītību. «Mums jāveicina, lai Latvijā gribētu mācīties ārzemju studenti. Viņiem ir vieglāk integrēties – viņi apgūst valodu, apprecas.» PMLP tikmēr bažījas, vai, bonusu sistēmā iekļaujot tādu parametru kā vecums, to nevar traktēt kā diskrimināciju.
Otra Latvijai vajadzīgā grupa ir augsti kvalificēti speciālisti, taču ar viņu piesaisti Latvijai neveicas. Imigrācijas politikas pievilcības indeksā starp 31 Eiropas reģiona valsti Latvija atrodas pēdējā vietā, un, piemēram, no simts kvotām, ko Latvija atvēlējusi informācijas tehnoloģiju speciālistu piesaistīšanai no ārzemēm, aizpildīta ir tikai viena.
«Nemainot savu politiku, mēs nekļūsim migrantiem pievilcīgi. Un tad mums vajadzēs izvēlēties no tiem, kas pagadās, nevis tiem, kuri Latvijai ir vajadzīgi,» spriež N. Muižnieks.
Konferencē arī diskutēts par to, vai Latvijai būs nepieciešami melnstrādnieki. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka tuvākos piecus gadus noteikti ne. Taču vēlāk, iespējams, vajadzēs. Ilmārs Mežs atgādina, ka pēc 2015. gada darba tirgu sasniegs deviņdesmito gadu dzimstības kritums un pensionāru skaits divkārt pārsniegs gados jauno strādājošo skaitu: «Tāpat kā Latvijas iedzīvotāji tagad brauc uz ārzemēm darīt vienkāršos darbus, mums vajadzēs, lai kāds brauc pie mums.» Tas gan notiks tikai tajā gadījumā, ja ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies. Ja ne, turpināsies emigrācija, savukārt imigranti Latviju izmantos tikai kā vārtus uz turīgākām Šengenas līguma valstīm.
