Valdība trešdienas vakarā pēc plašām diskusijām atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ierosinājumu, kas paredz no nākamā gada medikamentu receptēs pirmreizējiem pacientiem norādīt starptautisko nepatentēto nosaukumu un uzliek par pienākumu aptiekām atbilstoši receptei izsniegt lētākos medikamentus.
VM iecerētās izmaiņas valdības sēdē asi kritizēja farmācijas nozares organizācijas un Latvijas Ārstu biedrība, grozījumus dēvējot par sasteigtiem un nepilnīgiem un aicinot tos nepieņemt.
Tika uzsvērts, ka noteikumi nenodrošina caurredzamu sistēmu, kā tiek izvēlēts lētākais medikaments, tāpat nav definēts, kā, piemēram, psihiatrijas vai onkoloģijas pacienti varēs noteikt, ka izrakstītais lētākais medikaments viņiem neder. Kritika tika attiecināta arī uz grozījumos ietvertajiem medikamentu piegādes termiņiem aptiekām.
Grozījumus neatbalsta arī cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācija "Sustento", kas norādīja, ka noteikumos nav definēts pirmreizējā pacienta jēdziens un ka prasība aptiekām izsniegt lētākos medikamentus diskriminē pacientus, neļaujot viņiem izvēlēties, kādus kompensējamos medikamentus lietot.
Atbalstu grozījumiem pauda Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve ārste farmakoloģe Santa Purviņa, kas norādīja, ka dažādu ražotāju zālēm ir vienāda aktīvā viela un viņa savā praksē nekad nav saskārusies ar gadījumiem, ka patentbrīvais jeb ģenēriskais medikaments izrādītos sliktāks par oriģinālo. Tāpat viņa pauda viedokli, ka farmaceitiem aptiekās nevajadzētu būt tiem, kas pieņem lēmumu par to, kuru medikamentu pārdot pacientam, kas ieradies aptiekā ar recepti, kurā rakstīts zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums.
Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") atzina, ka šie grozījumi prasa principiālu izšķiršanos un, ja līdzīga sistēma darbojas citās valstīs, tad neesot iemesla, lai tā nedarbotos arī Latvijā.
Valdības apstiprinātie grozījumi "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zaļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā" noteic, ka ārstiem no nākamā gada receptēs pirmreizējiem pacientiem būs jānorāda zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums, nevis konkrēta zāļu ražotāja dotais medikamenta nosaukums, savukārt aptiekās obligāti būs jāizsniedz lētākie medikamenti.
Tāpat grozījumi noteic, ka pacientam zāles tiks kompensētas tikai gadījumā, ja viņš iegādāsies konkrētās grupas lētākos jeb references medikamentus. Ja pacients izvēlēsies pirkt dārgākas analogās zāles, no nākamā gada viņam par tām būs jāmaksā pilna cena, nevis tikai starpība, kā līdz šim.
Valdības apstiprinātie grozījumi paredz noteikt pienākumu ārstam, pirmo reizi izrakstot pacientam kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās zāles vai medicīniskās ierīces, receptē norādīt attiecīgās grupas references zāles vai medicīniskās ierīces vispārīgo nosaukumu. Savukārt aptiekās pacientam vispirms būs jāpiedāvā vislētākais attiecīgo zāļu iepakojums.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija, Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš uzsvēra, ka izmaiņas noteikumos jāskata kontekstā ar valdības deklarāciju, kur tā apņēmusies ierobežot zāļu cenu kāpumu, paplašināt kompensējamo medikamentu sarakstu, ierobežot farmācijas industrijas ietekmi uz ārstiem.
Viņš norādīja, ka grozījumu mērķis ir samazināt patentbrīvo medikamentu cenas, kas ir visas Eiropas tendence un palielinātu to lietošanas īpatsvaru kopējā medikamentu klāstā.
"Tādā veidā valsts veido politiku, kas atbalsta tos komersantus, kuri veicina savu zāļu noietu nevis ar mārketinga akcijām, bet ar zemāko cenu, kas ir izdevīgi mums visiem," sacīja Bārzdiņš.
Tikmēr ārstu organizācijas paudušas viedokli, ka šī prasība ir pretrunā ar Ārstniecības likumu, jo ierobežos ārstu profesionālo brīvību.
VM gan uzsver, ka līdzīga prakse ir daudzviet pasaulē un ārstēšanas taktika joprojām paliek ārsta ziņā. VM vienīgais mērķis esot maksimāli efektīvi izmantot nodokļu maksātāju naudu. Turklāt gadījumos, kad tas ir medicīniski pamatoti, ārsti arī turpmāk drīkstēs izrakstīt dārgākas analogās zāles.
Konkrēta atbilde gan netiek sniegta uz jautājumu, kādēļ turpmāk pacientiem, kuri nevēlēsies pirkt lētākās kompensējamās zāles, par dārgākām analogām zālēm būs jāmaksā pilna cena, kas ir viens no galvenajiem nozares organizāciju pārmetumiem, paužot bažas par pacientu diskrimināciju.
Pašlaik kompensējamo zāļu lētāko jeb references cenu nosaka Veselības ekonomikas centrs divreiz gadā – vasarā un jaunā gada sākumā, izvērtējot ražotāju iesniegtos zāļu cenu piedāvājumus. "Komersantam, kurš piedāvās zemāko cenu, būs diezgan garantēts noiets, netērējot papildu naudu mārketinga aktivitātēm, kas veido lielu daļu zāļu cenas," teica Bārzdiņš.
Prasība ārstiem receptēs norādīt zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu vai lētāko alternatīvu pašlaik ir obligāta Francijā, Portugālē, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Rumānijā, Lietuvā un Igaunijā.
