Atbildot uz kurdu separātistu kaujinieku uzbrukumiem, kuros tika nogalināti vismaz 26 Turcijas armijas karavīri, armija uzsākusi plašas kaujas operācijas ne tikai Irākas pierobežā, bet arī Ziemeļirākas teritorijā, kur kurdu separātisti ierīkojuši savas bāzes. Turcijas prezidents Abdulla Gils jau pagājušonedēļ brīdināja Irākas valdību par nepieciešamību likvidēt šīs bāzes.
Turcijas televīzijas kompānija NTV ziņo, ka cīņā pret nemierniekiem tiekot izmantota artilērija un aviācija. No Turcijas teritorijas tiek apšaudītas Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) kaujinieku bāzes, kas atrodas Ziemeļirākā, ar helikopteriem uz kaimiņvalsts teritoriju tiek pārsviesti desantnieki. Televīzijas kanāls CNNTurk ziņo, ka Hakkari provincē Turcijā vakar likvidēti vismaz 18 kurdu kaujinieku, par operācijas rezultātiem Ziemeļirākā ziņu nav. Jāpiebilst, ka tik plašu operāciju Turcijas armija Ziemeļirākā veic pirmo reizi kopš 2008. gada sākuma. Pagājušonedēļ Turcijas prezidents A. Gils paziņoja, ka viņa valsts pacietība izsīkst, un draudēja rīkoties, ja Irākas valdība turpinās liberāli izturēties pret PKK kaujinieku klātbūtni valstī.
Atriebes akciju izraisījusi naktī uz trešdienu notikušie kaujinieku uzbrukumi armijas posteņiem Turcijas un Irākas pierobežā – pie Kukurkas un Juksekovas pilsētām. Turcijas aizsardzības ministrija pavēstījusi, ka tajos gājuši bojā 26 karavīri, bet ievainoti vēl 22 – tas ir asiņainākais PKK kaujinieku veiktais uzbrukums kopš 1992. gada. Dienu iepriekš Bitlisas provincē, sprāgstot kaujinieku novietotai mīnai, gāja bojā pieci policisti un trīs turku civiliedzīvotāji – arī kāda četrus gadus veca meitenīte. Pēc uzbrukumiem Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans atcēlis ieplānoto vizīti Kazahstānā, bet aizsardzības un iekšlietu ministri personiski ieradušies pierobežā, lai koordinētu armijas operāciju. «Tiem, kuri liek mums ciest, nevajadzētu aizmirst, ka viņi cietīs vēl vairāk. Viņiem nāksies pārliecināties, ka atriebība par šiem uzbrukumiem būs nekavējoša,» žurnālistiem sacījis A. Gils.
AP atgādina, ka kopš 1984. gada, kad PKK uzsāka cīņu par kurdu valsts nodibināšanu, konflikts prasījis jau vairāk nekā 40 000 cilvēku dzīvības. Relatīvi pamiera periodi, kuru laikā atsākas sarunas par lielāku kultūras autonomiju kurdiem (viņu ir aptuveni piektdaļa no 74 miljoniem Turcijas pilsoņu), mijas ar kaujinieku aktivizēšanos, kā tas noticis arī šajā rudenī, kad pāris mēnešu laikā gājuši bojā vismaz 50 drošības spēku darbinieku un 18 civilpersonu. Eiropas Savienība aicinājusi Turciju piešķirt kurdiem vairāk tiesību, tomēr grupējumu PKK gan ES, gan ASV atzinušas par teroristu organizāciju.
