Vienotībā ietilpstošās Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis pirms vēlēšanām atzinās, ka Valda Dombrovska valdība bijusi ZZS ķīlniece, kas droši vien izskatījās amizanti: premjers un Vienotības ministri pie valdības galda sēdēja piesieti pie krēsliem un viņus uzraudzīja drūmi vīri ar zaļiem apsējiem ap galvu.
Tagad Dombrovskis no zaļi zemnieciskajiem teroristiem ir atsvabināts, taču diezin vai jaunā situācija var raisīt viņā lielu prieku. Varētu it kā sākt strādāt, taču tagad pa politikas kabinetiem klīst spēks, kas «vienmēr labu grib, bet sliktu dara».
Jaunās politiskās kultūras tanku, tārpu un riebīgo purnu ieviesējam Valdim Zatleram nepatīk ZZS, jo viņš ir pārliecināts, ka šī partija noskauda viņa turpmāko četru gadu ļaušanos Valsts prezidenta amata baudām, bākuguņu privilēģijām un mīksto dīvānu ērtībām. No turienes biedējošais naids pret ZZS.
Taču arī pret Vienotību Zatlera sirdī varētu briest īgnums – pat lielas dusmas, jo ne bez šīs partijas ziņas Zatlers ir palicis bez otras iecerētās spēļmantiņas – Saeimas priekšsēdētāja krēsla, kurā atkal iesēdusies Solvita Āboltiņa. Spīkerēt Saeimu nebūtu tik prestiži kā prezidentēt valsti, tomēr gana tīkami. Taču atkal nekā.
Nevar zināt, kurā brīdī Zatleram uznāks nākamā piegriešanās lēkme, bet, ja tā būs vērsta pret Vienotību, tad varbūt paspruks kas vēl smieklīgāks.
Grūti bija Valdim Dombrovskim, viņa pirmo valdību vadot, sarežģīti bija vadīt otro, taču, salīdzinot ar pašreizējo stāvokli uz laukuma, tās viņam bija vieglās dienas. Kā nebūt pa celmiem ir sastiķēta 50 plus 6 koalīcija, taču viens no partneriem ir izrādījies radioaktīvs un jau atrodas pussabrukšanas stadijā. Reaģējot uz partijas vadoņa haotiskajām kustībām, jau atšķēlušies seši olšteinieši, sakustējusies ZRP Jelgavas nodaļa, kas grib partijas ārkārtas kongresu. Tā vien šķiet, ka apsardzes firmu bokseri šajā kongresā vairs nenodrošinās kārtību, jo paši ir iekšā tajos procesos, kur nestabili elementi sabrūk un pārvēršas citos izotopos. Ja par politiku runā medicīnas valodā, tad Jaunais sākums sirgst ar priekšlaicīgās novecošanās Hačinsona – Gilforda sindromu jeb progeriju, bet Jaunā politiskā kultūra – ar verbālo diareju.
Kaut kas līdzīgs valdībai jau ir uzskicēts. Virkne jauno ministru ir mazpazīstami, tāpēc nav paredzams, kā viņiem veiksies – varbūt labi, varbūt slikti. Bīstami vaļā stāv Satiksmes ministrija, kurā iespējams paveikt daudz valstij kaitīga, tāpēc labi, ka par satiksmes ministru gatavojas kļūt bezpartejiskais Aivis Ronis, kura reputācija ir laba. Ronis līdz šim ir bijis diplomāts, taču pieredzes trūkumam nozares vadīšanā nevajadzētu kļūt par lielu traucēkli, ja cilvēkam ir laba izglītība un intelekts.
Tāpat diezin vai nekompetenci var gaidīt no Daniela Pavļuta (ZRP), kurš līdz šim strādājis par Swedbank Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītāju – bankas nemēdz tik atbildīgos amatos turēt nezinīšus.
Spriežot pēc sociālantropologa Roberta Ķīļa (ZRP) līdzšinējiem diezgan ciniskajiem izteikumiem, var sagaidīt, ka izglītības un zinātnes ministra amatā viņš centīsies nozari pamatīgi izreformēt. Varbūt pat tā izreformēs, ka nozare vaidēs un stenēs.
Edmunds Sprūdžs (ZRP) ir jauno tehnoloģiju speciālists, kurš vēl labu laiku pirms vētrainās politiskās karjeras sākuma bijis manāms lobējam valsts pārvaldes pāriešanu uz atvērtā koda sistēmu. Tagad viņš top par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kur varēs turpināt iesākto darbu. Ja viņam izdosies veikt pāreju uz atvērto kodu un padzīt no Latvijas Bila Geitsa produktus, valsts zaudēs pāris desmitus miljonu, taču tad Sprūdžam vairs nenāksies knapināties un viņa pusmiljona latu parādsaistības vairs nekarāsies uz kakla. Laikraksta Diena koruptantu provocēšanas eksperimentā viņš pasmējās par piedāvātajiem 30 tūkstošiem. Bet nu loģiski – kurš ies smērēt rokas ar nieka 30 tūkstošiem, ja rokas stiepiena attālumā aptaustāmi atvērtie ministra amata kodi?
Naudas vara politikā tagad ir būtiski mazinājusies, jo politikā naudas ir mazāk nekā agrākos laikos. Taču plēšanās par šiem atlikumiem būs daudz skarbāka, jo gribētāji ir badaināki. Uz svaiga gaisa kampienu cer dažādi grupējumi no IT un mežu, apsardzes un transporta, tranzīta un enerģētikas, reklāmas un atkritumu nozarēm. Un būtu naivi cerēt, ka arī turpmāk visi jaunie būs stoiski cieti pret vilinājumiem.
Nav iespējams prognozēt, cik ilgi pastāvēs pašreizējais koalīcijas modelis ar Dombrovski III par valdītāju, jo nav metodes, kā aprēķināt ZRP pussabrukšanas periodu un cik kilotonnu būs sprādziens, ja šī partija ies gaisā pavisam. Valdība tiek būvēta kā tipiska pagaidu valdība, taču mēdz gadīties arī tā, ka uz ātru roku saslietas pagaidu barakas paliek stāvēt ilgi. Valstij un tās iedzīvotājiem būtu labi, ja vismaz 2012. gada budžets tiktu pieņemts un tas notiktu ātri. Pēc tam tad var turpināt ākstīties ar savām sarkano tārpu līnijām, cik tīk.
