Uzņemšanas nosacījumos Eiropas augstskolās jāņem vērā iedzīvotāju daudzveidība, un studentiem jānodrošina iespēja pabeigt studijas bez sociālo vai ekonomisko apstākļu radītiem šķēršļiem, teikts Eurydice pētījumā Augstākās izglītības modernizācija Eiropā 2011: finansēšana un sociālā dimensija.
Eiropas līderi ir vienojušies, ka līdz 2020. gadam augstāko izglītību jābūt ieguvušiem 40% Eiropas iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem. Pētījumā secināts, ka joprojām augstākās izglītības telpā pastāv «austrumu» un «rietumu» pieeja studiju uzņemšanas nosacījumos mazāk pārstāvētām sabiedrības grupām, piemēram, sociāli mazaizsargātiem pilsoņiem un tādiem kandidātiem, kurus varētu uzņemt augstskolās, pamatojoties uz darba vietā iegūtajām prasmēm, nevis vidējo izglītību apliecinošu dokumentu. Ja Rietumeiropas valstīs pastāv alternatīvi uzņemšanas nosacījumi šiem kandidātiem, tad Austrumeiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, tādu nosacījumu nav.
Apkopotā informācija liecina, ka valstis, par kurām var teikt, ka tajās studijas ir bez maksas, Eiropā ir mazākumā, un četras no tām ir ziemeļvalstis. Vēl vairākās citās valstīs lielākajai daļai studentu (tajā skaitā, piemēram, Eiropas Savienības studentiem) ir iespējamas bezmaksas studijas, taču ar zināmiem nosacījumiem. Tajā pašā laikā pētījumā atzīmēts, ka visās valstīs ir studenti, kuriem par studijām jāmaksā, taču pastāv lielas atšķirības maksas nosacījumos un apjomā. Latvija minēta kā viena no valstīm, kur augstākās izglītības kopējā budžetā vismazāk naudas atvēlēts studentu finansiālajam atbalstam.
Pētījumā arī apskatītas izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā ekonomiskās krīzes ietekmē. Pagājušajā akadēmiskajā gadā (2010./2011. salīdzinājumā ar 2009./2010.) augstākās izglītības budžets visvairāk tika palielināts Lietuvā, Lihtenšteinā, Austrijā, Francijā, Somijā un Maltā, bet lielāko samazinājumu pieredzēja Latvija (14%), Grieķija, Īrija, Islande (8–10% samazinājums), kā arī Spānija, Itālija, Čehija un Slovākija (samazinājums līdz 3%).
Pētījumā teikts, ka ir valstis, kas pievērš īpašu uzmanību sociāli mazāk aizsargāto grupu iespējām iegūt augstāko izglītību, tomēr liels skaits Eiropas valstu izvēlas veikt tikai vispārējus pasākumus.
