Grieķijas parādu krīzes (ne)risināšana Briselē apstiprina paredzējumu, ar kādu pagājušās nedēļas vidū dalījās Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks: «Situācija politiķu acīs ir pārāk laba, lai rīkotos dramatiski.»
Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks abas pagājušās brīvdienas pavadīja, piedaloties Grieķija parādu krīzes risināšanas imitācijā. Jau pagājušās nedēļas otrajā pusē tika izplatīti signāli, ka viņu brauciens būs velts.
Jo sliktāk vakar, jo labāk rīt
Vācu prese savlaikus izpauda, ka joprojām kopīgu viedokli par Grieķiju neesot sasniegušas Vācija ar Franciju, tāpēc ne par ko nevarēs vienoties ne eirozonas, ne visu ES dalībvalstu vadītāji, ja viņu tikšanās vispār nebūs atcelta. Eiropas finanšu tirgi uz to reaģēja ar indeksu kritumu ceturtdien, kas arī bija jāpanāk, lai koriģētu tādu notikumu gaitu, par kādu stāstīja M. Kazāks: «Pat ja nedēļas nogalē valstu vadītāji sapulcēsies, pirmdien izrādīsies, ka sanāksmes rezultāti ir vājāki, nekā gaidīts. Finanšu tirgi tūlīt sarosīsies un visu padarīs sliktāku. Tikai tad arī politiķiem nāksies sasparoties.» Ņemot vērā tādu kritiku (ne tieši M. Kazāka teikto, bet līdzīgu spriedumu cirkulāciju visā Eiropā), politiķi sasparojās jau iepriekš – paši padarīja situāciju sliktāku. Jo zemāk jau pagājušajā nedēļā paguva nokrist biržu indeksi un jo vairāk sadārdzinājās valstu parādzīmes, jo mazākas finanšu rādītāju pasliktināšanās iespējas tika atstātas uz šodienu un dažām turpmākajām dienām. Līdz ar to būs grūtāk piesaukt finanšu rādītājus kā pierādījumu, ka ES dalībvalstu vadītāju apspriede vakar izgāzusies.
«Aspektu kontekstā identificē prioritātes»
Piektdienas vakarā brīvdienu pasākumu praktiski anulēja ne vairs prese ar atsaucēm uz anonīmiem avotiem, bet ES prezidents Hermans van Rompejs. Izrādījās, ka lēmumi tikšot pieņemti nevis svētdien, bet trešdien, t. i., trīs dienas vēlāk, bet brīvdienās valdību vadītāji un finanšu ministri tāpat vien parunāšoties. Aptuveni vienlaikus ar H. van Rompeju šo pašu versiju lokalizēja Latvijas Ministru kabineta preses dienests. Tika izplatīts paziņojums, ka «galvenā tēma Eiropadomē – ES konkurētspēja pasaules mērogā», nevis drīza izputēšana. Pārskatāmības dēļ izlaidīsim V. Dombrovska darba kārtību 22. oktobrī. Jautājums ir, vai patiešām svētdien un nevienā citā dienā bija jāsapulcējas visu ES dalībvalstu vadītājiem, ja viņi «23. oktobrī diskutēs par ES ekonomikas politikas iekšējiem un ārējiem aspektiem, kā arī eirozonas pārvaldības jautājumiem. Eiropadome arī noteiks ES nostāju G-20 samitā šā gada 3.–4. novembrī, kā arī ANO klimata konferencē par klimata pārmaiņām šā gada 28. novembrī – 9. decembrī. Plānots, ka ekonomikas politikas iekšējo aspektu kontekstā Eiropadome identificēs īstermiņa prioritātes, tostarp digitālā vienotā tirgus un administratīvā sloga mazināšanas kontekstā. Savukārt attiecībā uz ekonomikas politikas ārējiem aspektiem valstu un valdību vadītāji diskutēs par ES ārējo attiecību ieguldījumu ES izaugsmē, kā arī par to, kā nodrošināt šo ES ārējo attiecību pienesumu. Premjers Briselē arī aktualizēs Latvijas prioritātes attiecībā uz ES daudzgadu budžetu 2014.– 2020. gadam».
Ja šādiem jautājumiem nav atradusies vieta valdību vadītāju parastajā darba laikā, tad tas nozīmē, ka tie ir sastādīti tikai amatpersonu prāta un redzesloka attīstīšanai, bet tiem ir tikai pastarpināta saistība ar darbu, kura veikšanai valdību vadītāji tiek algoti.
Arī H. van Rompejam nācās skaidrot, kāpēc daudzu valstu augstākajām amatpersonām būtu jāziedo brīvdienas parunāšanai, no kuras nekādi rezultāti netiek gaidīti. Izrādījās, ka svētdienas sanāksme būšot «pirmais solis divu soļu procesā». Pēc pirmā soļa sekošot otrais – «lēmumu pieņemšana» trešdien. H. van Rompejs droši vien nezina, cik ļoti viņa teiktais atgādina bijušās Padomju Savienības pirmā un pēdējā prezidenta Mihaila Gorbačova atrunāšanos 1989.–1990. gadā, kad tāpat no dienas uz dienu tika solīti tādi lēmumi, kas noteikti nodrošināšot savienības saglabāšanos.
Eiro = dolārs. Un kas par to?
Ko tieši nedara tagadējie ES politiķi, izvairoties pieņemt lēmumus? Kādus lēmumus M. Kazāks būtu ar mieru atzīt par «dramatiskiem»? No viņa paša atbildes kaut ko saprotamu izlobīt bija grūti. Izrādās, ka «dramatiski» esot «rekapitalizēt ES bankas». Tikai pirmajā brīdī tas šķiet patiešām briesmīgi, ka ES parādīsies simti un tūkstoši Parex banku, ja mēra nevis banku skaitu, bet miljardus eiro, cik valstīm nāksies ieguldīt bankās. Tūlīt taču jāatceras, ka eirozonas valstis ieguldīs bankās eiro, kurus to vajadzībām nodrukās (nemaz nedrukās, bet aizdos bezskaidrā naudā) Eiropas Centrālā banka (ECB). Šādas darbības jūtamākās sekas varētu būt eiro kursa pazemināšanās, sacīsim, no 1,30 ASV dolāriem par eiro līdz 1,10 dolāriem un tā līdz attiecībai 1 eiro = 1 dolārs, kurus ASV Federālo rezervju banka (FRB) drukā tieši tāpat, kā ECB drukā eiro. Eiro un dolāra kursu atšķirība izriet no tā, ka FRB dolārus neierobežotā daudzumā drukā, neslēpjoties, jo FRB ir noteikts veicināt ASV ekonomikas izaugsmi. ECB to pašu dara aiz dažādiem aizsegiem, jo ECB ir noteikts nepieļaut inflāciju. Aizsegu likšana ir periodiski atkārtoti solījumi, ka ECB turpmāk ierobežošot eirozonas valstu parādzīmju uzpirkšanu, un pēc tam atrunas, kāpēc parādzīmes tomēr tiek pirktas.
Banku rekapitalizācijas uzdevums ir aizvietot naudu, ko ES dalībvalstu bankas aizdevušas Grieķijai. Runa nav tikai par 230 miljardiem latu atbilstošo Grieķijas valdības parādu, bet visu Grieķijas fizisko un juridisko personu parādiem. Latvijas gadījumā valdības parāds ir aptuveni 1/3 daļa no kopējā parāda. Grieķu rīkotās nekārtības īstenībā ir mēģinājums nepieļaut, ka viņu personiskie parādi netiek atlaisti tāpat kā viņu valdības parādi. Ērtākais paņēmiens visu parādu norakstīšanai būtu Grieķijas pāreja atpakaļ uz nacionālo valūtu drahmu ar hiperinflāciju, kas dažu mēnešu laikā padarītu visus grieķus par miljardieriem jeb spējīgiem atdot miljoniem naudas vienību vērtus parādus nevienam nevajadzīgās drahmās. Visticamāk, ka reālajā dzīvē grieķi nekādas drahmas nelietotu, bet turētos pie eiro vēl ciešāk, nekā Latvijā turējās pie ASV dolāriem pirms lata atjaunošanas un vēl kādu laiku pēc tam.
Vēl varam nogaidīt
ES politiķu nespēju pieņemt nekādu lēmumu nosaka tas, ka viņiem nav izvēles starp sliktu un vēl sliktāku: vai nu hiperinflācija, bet tikai Grieķijā, vai augsta – tāda, kā Latvijā, kur Grieķijas problēmas uzklājas vietējām problēmām – inflācija visā ES. Grieķijas izdzīšana no eirozonas tikai pastiprinātu ES valstu komercbanku problēmas jeb eiro drukāšanu šo problēmu piesegšanai. Grieķu parādu apmaksāšanā tik un tā jau ir jāpiedalās jebkuram, kurš veikalā un jebkurā citā vietā kaut ko pērk un saduras ar aizvien augstākām cenām – ar inflāciju kā neizbēgamām sekām neierobežotai eiro emisijai un devalvācijai pret citām valūtām. Latvijas Bankas uzturētā sasaiste starp latu un eiro pārnes eiro inflāciju uz Latviju. Mūsu reakcija uz to nebija nekas dramatiskāks par Saeimas atlaišanu un pārvēlēšanu. Tātad arī Latvijā situācija joprojām ir laba ne vien politiķiem, bet arī viņu vēlētājiem.
***
VIEDOKLIS
Valdis Dombrovskis, Latvijas Republikas Ministru prezidents:
– ES valstu vadītāju ārkārtas sanāksme notika netipiskā dienā – svētdienā. Tās darbā būtiskākie bija divi aspekti. Pirmais – banku sektora stabilitāte un banku rekapitalizācija. Otrais – nepieļaut finanšu krīzes tālāku izplatīšanos. Attiecībā uz banku sektoru galvenais uzstādījums ir nodrošināt to, lai bankām ir pieejami līdzekļi rekapitalizācijai vai caur Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu, vai caur citiem instrumentiem. No Latvijas puses šajā gadījumā ir būtiski, lai, veicot masīvu banku rekapitalizāciju, tā netiktu veikta tādā veidā, kas ierobežotu kredītu pieejamību un bremzētu ekonomikas izaugsmi. Attiecībā uz eirozonas valstu finanšu stabilitāti problēma ir Grieķijā, kur pašlaik jau notiek sarunas par privātā sektora dalību, norakstot daļu no Grieķijas parāda, un tas, lai būtu pietiekami daudz finanšu līdzekļu Grieķijas, Īrijas un Portugāles finanšu stabilitātes nodrošināšanai un lai eirozonas krīze neizplatītos uz citām valstīm, tādām kā Spānija un Itālija. Situācija ir pietiekami nopietna, līdz ar to jārīkojas ātri, un pēc svētdienas samita jau trešdien tiek plānots eirozonas samits, kur šos jautājumus tālāk risinās. Tāpēc cerams, ka dažu dienu laikā tiks pieņemti būtiski lēmumi, kas uzlabos eirozonas finanšu stabilitāti.
