Valda Dombrovska trešā valdība, kuru plānots apstiprināt otrdien, saglabājusi iepriekšējās valdības mērķi veidot nelielu un efektīvu valsts pārvaldi, liecina deklarācijas projekts.
Jaunā valdība turpinās racionalizēt valsts iestāžu skaitu un struktūru, veidot nelielu, efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, ieviešot motivējošu atlīdzības sistēmu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, pilnveidojot atlīdzības sistēmu un vēršot to uz konkrētu darba rezultātu sasniegšanu, lai panāktu efektīvāku un caurspīdīgāku resursu izmantošanu un samazinātu administratīvo slogu.
Paredzēts arī konsolidēt ES fondu ieviešanas institūcijas nākamajam ES fondu plānošanas periodam.
Valdība iecerējusi arī turpināt veikt funkciju auditus, lai novērstu funkciju dublēšanos, kā arī atteikties no publiskajam sektoram neraksturīgām funkcijām, daļu funkciju deleģējot privātajam sektoram un nevalstiskām organizācijām, kontrolējot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Arī šī valdība strādās pie administratīvā sloga samazināšanas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, turpinās ieviest "vienas pieturas aģentūras" principu.
Jaunā valdība apņēmusies panākt, ka ierēdņi, iestāžu vadītāji, valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļi un citas augstas valsts amatpersonas amatā tiek ieceltas nepolitizēti, pamatojoties uz profesionalitāti un labu reputāciju.
Paredzēts arī attīstīt e-pārvaldi, nodrošinot, ka vismaz divas trešdaļas no valsts un pašvaldību pakalpojumiem tiek sniegtas elektroniski.
Valsts pārvaldes sadaļā iecerēts arī izveidot racionālu IKT rīku un infrastruktūras pārvaldīšanu, tostarp nodrošinot koplietošanas principu ievērošanu un atvērtu, starptautiski atzītu standartu izmantošanu valsts informācijas sistēmu un e-pārvaldes risinājumu izveidē un paredzamajā saskarnē ar lietotājiem un citām informācijas sistēmām.
Savukārt Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādi un ieviešanas koordināciju plānots nodot Ministru prezidenta padotībā, virsuzraudzību saglabājot Saeimas kompetencē.
Tāpat jaunā valdība savā deklarācijā apņēmusies pakāpeniski atjaunot finansējumu aizsardzībai.
Valdība konsekventi īstenos aizsardzības politikas pamatuzdevumu – attīstīt profesionālus un efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) atbilstoši NATO un Latvijas aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu drošību, paredzēts palielināt krīzes vadības spējas, nostabilizēt izglītības sistēmas struktūru un stratēģisko partnerību ar alianses valstīm, ietverot valsts līdzdalību starptautiskajās militārajās operācijās un līdzdalību Kopējas Eiropas drošības un aizsardzības politikas veidošanā.
Valdība paredzējusi pakāpeniski atjaunot finansējumu aizsardzībai atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām, nodrošinot caurredzamu aizsardzības finansējuma izlietojumu aizsardzības infrastruktūras tālākai modernizācijai.
