Latvijas kultūras un mākslas augstskolu studenti atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām kategoriski iebilst pret jaunās valdības izglītības ministra amata kandidāta Roberta Ķīļa ierosināto augstākās izglītības finansēšanas modeli un uzskata, ka šis modelis "pilnībā iznīcinās bezmaksas augstāko izglītību Latvijā".
Savukārt Ķīlis uzsver, ka pašlaik ir tikai diskusijas pats sākums un nav piedāvāti vairāki alternatīvi modeļi. "Tādēļ kategorisku pozīciju ieņemšana, visticamāk, ir sasteigta," uzskata izglītības ministra amata kandidāts.
Studenti pauduši viedokli, ka Ķīļa iecerētās reformas, izveidojot ārpusbudžeta fondu 450 miljonu latu apmērā, palielinās valsts kopējo parādu apmēru, veicinās jauniešu emigrāciju uz ārzemēm bezmaksas augstākās izglītības meklējumos, mākslīgi sadārdzinās izmaksu ziņā lētākās studiju programmas un piespiedīs augstskolas komercializēties, nevis ceļot izglītības kvalitāti, bet veidojot maksimāli peļņu nesošākas studiju programmas.
"Reformas dēļ sabiedrības kopējās izglītības līmenis kritiski pazemināsies, radot mazizglītotu un viegli manipulējumu pūli," uzskata kultūras un mākslas augstskolu studenti.
Atbalsts studentu pozīcijai pausts arī Ziemeļvalstu studentu apvienību (NOM) tikšanās laikā Tallinā, kur izteikts atbalsts bezmaksas augstākās izglītības modeļa ieviešanai Latvijā, informē Latvijas Studentu apvienībā.
„Ja studentu iebildumi netiks ņemti vērā, un prasības ignorētas, mums nekas cits neatliks, kā rīkot plašākas protesta akcijas”, apņēmības pilni pauž Latvijas mākslas augstskolu studentu pārstāvji pēc vēstules nogādāšanas adresātiem. Aktīvākie studenti jau ierosinājuši augstskolās izvietot ziedojumu kastes, kurās vākt naudu R. Ķīļa vienvirziena avio biļetei uz Austrāliju, kur jau ir ieviests šāds izglītības modelis. Šāda akcija studentiem izmaksāšot ievērojami mazāk, nekā Latvijā plānotā kreditēšanas sistēma.
Latvijas mākslas augstskolu asociācijā ir apvienojušās trīs augstskolas, kuras sagatavo topošos māksliniekus, mūziķus, aktierus un citus kultūras darbiniekus - Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Mūzikas akadēmija.
Ķīlis savukārt atbildē studentiem norāda, ka jaunais augstākās izglītības finansēšanas variants paredz atbildību studentam par savu profesijas izvēli, tostarp atbildību pret valsti, jo, dodoties strādāt ārpus valsts, absolvents kārto savas saistības ar "mājās palicējiem" nodokļu maksātājiem.
"Tādējādi piedāvātais modelis paredz to pašu budžeta vietu sistēmu, tikai saistībā ar jau izvēlētu profesiju, jo tas paredz dzēst mācību maksu tiem studentiem, kuri izvēlējušies strādāt stratēģiski nozīmīgās valstiskās profesijās, piemēram, policistiem vai skolotājiem. Tas arī nodrošina nesamērojami vieglākus nosacījumus tiem, kas pašlaik spiesti ņemt banku kredītus, un tādas ir divas trešdaļas Latvijas studentu. Treškārt, tikai ar šādu sistēmu valsts var palielināt savu īpatsvaru un stratēģisko ietekmi augstākās izglītības sektorā," paskaidro izglītības ministra amata kandidāts.
Komentējot valsts parādu palielināšanos, ieviešot ārpusbudžeta fondu 450 miljonu latu apmērā, Ķīlis atzīst, ka "diemžēl nekādu citu reālistisku piedāvājumu, kā palielināt finansējumu, nav" un dažu procentu pieaugums izglītības budžetā situāciju neatrisinās.
"Savukārt investīcijas ar ilgtermiņa parādzīmju palīdzību tieši augstākajā izglītībā būtiski palielinās finanšu pieplūdumu. Tas ir reālistisks plāns, kā dubultot vai pat trīskāršot publisko finansējumu. Tālāk finansējums nav atkarīgs no budžeta situācijas, un augstskolām ir stabilitāte plānot savu darbību," norāda Ķīlis.
Viņš arī nepiekrīt, ka augstskolas būs spiestas komercializēties un tādējādi kritīsies studiju kvalitāte: "Diskutējot par finansēšanas modeli, mazāk tiek pievērsta uzmanība daudziem piedāvājumiem kvalitātes vadības sistēmas uzlabošanā. Piemēram, visām augstskolām, kas piedalīsies izglītības finansēšanas modelī, būs jāiegūst starptautiski kvalitātes novērtējumi un regulāri jāturpina uzlabot studiju kvalitāti. Tās piedāvās studentiem skaidru informāciju par katras studiju programmas kvalitāti un iespējām darba tirgū."
Jau vēstīts, ka jaunā valdība deklarācijā apņēmusies līdz 2014.gadam izstrādāt jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, taču plašāks skaidrojums deklarācijā nav minēts.
Augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas tapis Ķīļa savulaik vadītās Stratēģiskās analīzes komisijas paspārnē, paredz atteikties no studiju budžeta vietām, tās aizstājot ar kredītu, kuru piešķir Valsts kase un kuru absolvents atmaksātu pēc studiju beigšanas.
Ķīlis kā galvenos ieguvumus no šādas sistēmas iepriekš minējis studentu motivāciju izvēlēties viņiem piemērotāko mācību iestādi, savukārt izglītības iestādes būtu motivētas piedāvāt kvalitatīvāku izglītību.
Uzņemoties saistības par studiju apmaksu, aizņēmuma mēneša maksa būtu atkarīga no absolventa ikmēneša ienākumu apmēra. Ja tie būtu mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, atmaksa tiktu atlikta, citos gadījumos tā veidotu apmēram līdz 8% no ienākumiem.
Savukārt procentu likmi par augstākās izglītības apmaksu no personas iekasētu Valsts ieņēmumu dienests, un procentos iegūtie līdzekļi atgrieztos Valsts kasē.
