Lai arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vēl nesniedz precīzu informāciju par svētdien Ādažu poligonā notikušās traģēdijas iemesliem, sprādzienu, iespējams, izraisījis nesprādzis 40 mm zemstobra granātmetēja lādiņš, otrdien vēsta laikraksts "Diena".
Laikraksts norāda, ka tas mētājies zemē, kāds aiz ziņkārības to pacēlis un ielicis mugursomā. Sprādziens acīmredzot notika, kad zemessargi, sagaidījuši transportu, ņēma savas mugursomas, lai ieliktu tās automašīnā. Kustība bijusi pietiekama, lai iedarbinātu detonatoru.
Kā "Dienai" pastāstīja kāds zemessargs, kurš vēlējās palikt anonīms, zemstobra granātmetēju piestiprina zem triecienšautenes un izmanto gan signālraķešu, gan skrošu un dažāda tipa granātu izšaušanai. Latvijas bruņotie spēki šādus ieročus mācībās izmanto reti, visticamāk, izšautā, bet nesprāgusī granāta poligonā palikusi pēc kādām nesen notikušām starptautiskajām mācībām.
«Visticamāk, tas palicis pēc amerikāņiem. Viņi te vasarā šaudījās. Mūsējie ir taupīgāki, šitās granātas tak maksā milzu naudu,» stāsta zemessargs, piebilstot, ka lādiņi esot īpaši izstrādāti, lai nodarītu maksimālus ievainojumus ienaidnieka kareivjiem.
Nesprādzis M406 standarta lādiņš izskatās neierasti. Granāta ir neliela – tās diametrs ir četri centimetri, garums septiņi centimetri un abi gali noapaļoti – pēc izskata lādiņš ir līdzīgs metāla olai. «Iespējams, ka dīvaino priekšmetu pamanījušais zemessargs granātu pacēlis no zemes, aplūkojis un klusi, neviena nemanīts, iestūmis savā mugursomā,» stāsta zemessargs. «Varbūt viņš domāja, ka tā ir mācību granāta. Varbūt, ka tāds mazs štrunts nekādu ļaunumu nevar nodarīt. Viņa stulbuma dēļ bojā gāja cilvēks, kas vispār tur nejauši blakus atradās.»
Kā liecina internetā pieejamā dokumentācija, lai šāda M406 granāta pēc izšaušanas no granātmetēja uzsprāgtu, tai nepieciešams mehānisks trieciens. Ja lādiņš nokrīt smiltīs, tas var arī palikt nesprādzis, kā tas acīmredzot gadījies arī šoreiz. Šāds nesprādzis lādiņš var gulēt gadiem un gaidīt brīdi, kad kāds to pakustinās – pietiekami spēcīgi, lai atbrīvotos belznis, kas iedarbina detonatoru un notiek eksplozija. Lādiņam sprāgstot, tiek atbrīvotas aptuveni 300 šķembu, kas nogalina ikvienu piecu metru rādiusā, bet ievainojumus var gūt, pat atrodoties 130 metru attālumā no eksplozijas vietas.
Jau vēstīts, ka svētdienas pēcpusdienā Ādažu poligonā pagaidām neskaidros apstākļos sprādzienā, kas notika pēc militāro mācību beigām, cieta kopumā deviņi zemessargi. Viens no cietušajiem zemessargiem svētdienas vakarā no gūtajiem ievainojumiem mira.
Militārā policija ir sākusi kriminālprocesu, bet Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir ierosinājis dienesta izmeklēšanu.
Iespējams, kāds no zemessargiem poligonā bija atradis nesprāgušu lādiņu un ievietojis to savā mugursomā, taču lādiņš detonējis
