Desmit dienas pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām notika zīmīgs notikums. Septītajā septembrī finanšu ministrs Andris Vilks kopīgi ar valdības sadarbības sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Zemnieku saeimu un Latvijas Komercbanku asociāciju – svinīgi parakstīja kopīgi izstrādāto dokumentu Nodokļu politikas stratēģija 2011.–2014. gadam.
Kā tobrīd visos iespējamos informācijas kanālos paziņoja Andris Vilks: «Stratēģija, kas tiek parakstīta šodien, paredz prognozējamas nodokļu likmes, neieviest jaunus nodokļu objektus, kā arī būtiski nepalielināt kopējo nodokļu slogu. Prognozējamai nodokļu politikai ilgtermiņā ir pozitīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem.»
Kas tika apsolīts šajā dokumentā?
Pirmkārt. 2011.–2014. gadā netiks palielināta uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatlikme un saglabāts nemainīgs kopējais nodokļa atvieglojums un atbrīvojumu apmērs.
Otrkārt. Netiks palielinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Treškārt. Netiks palielināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikme un netiks palielināts kopējo samazināto PVN likmju un citu atvieglojumu apmērs.
Vienotības līderi saprata – ja viņi tikai vieni paši desmit dienas pirms vēlēšanām solīs un garantēs konkrētu nodokļu politiku, tad vēlētāji viņiem var arī nenoticēt.
Tāpēc tika pieaicinātas biznesa organizācijas un norisinājās pasākums, kuru var apzīmēt kā zināmu sabiedrisko līgumu. Publiski parakstot kopīgu dokumentu, Vienotības līderi deklarēja principiāli pragmatisku politiku, dodot pretsparu nodokļu samazinājumu solījumu straumei, kas kļuva par dažu partiju jājamzirdziņu priekšvēlēšanu laikā.
Šis bija viens no elementiem, kas nodrošināja Vienotības panākumus ārkārtas vēlēšanās, bet Andris Vilks un Valdis Dombrovskis saņēma apbrīnojami augstu plusu straumi.
Tikai ar šo publiski noslēgto sabiedrisko līgumu Vienotība, Valdis Dombrovskis un Andris Vilks novilka ļoti treknu sarkano līniju. Nodokļu nepalielināšanas solījumu un garantiju, ka tiks saglabāts «nemainīgs kopējais nodokļa atvieglojums un atbrīvojumu apmērs».
Šī sarkanā līnija nodrošināja Vienotībai ietekmīgākās latviešu partijas statusu.
Protams, var ironizēt par Valda Zatlera sarkanajām līnijām. Valdis Zatlers drīkst visur un vienmēr bezpartejisko, profesionālo un citādi ļoti cienījamo zemkopības ministru Jāni Dūklavu salīdzināt ar tārpu. Labi! Lai šī ir Valda Zatlera sarkanā līnija (sarkano tārpu līnija). Iespējams, ka tikai tāpēc vēlētāji dāvāja uzticību bijušajam prezidentam. Arī Satversme, garantējot vārda brīvību, dod tiesības ikvienam zākāt visus viņam netīkamos politiķus par tārpiem.
Tikai respektējot Valda Zatlera tiesības uz savu – sarkano tārpu līniju, ZRP ir jārespektē citu partiju sarkanās līnijas.
Lielā uzticība Zatlera Reformu partijai netika dāvāta, balstoties uz solījumu, ka pēc vēlēšanām Latvijas iedzīvotāji par malku, zālēm, grāmatām utt. maksās 10% lielāku cenu. Lauku iedzīvotāji, kuru makos stabilizācija šogad vēl nav sākusies, pavasarī par malku daudzviet maksāja pat 30 latus par beramkubu. Tagad Zatlera reforma tiem sagādās papildus 10% malkas cenas pieaugumu.
Solījums palielināt PVN likmi, lai augtu zāļu, grāmatu un malkas cenas par 10%, nav Zatlera sarkanā līnija. Ja par to vēlētājiem tiktu teikta skaidra valoda, tad Zatlera Reformu partijas panākumi nebūtu tik lieli.
20. oktobrī nu jau nominētais Ministru prezidenta kandidāts Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio nespēja pateikt kategorisku nē par Zatlera plāniem jaunajai valdībai uzspiest PVN likmju paaugstināšanu. Kā vienmēr, Valdis Dombrovskis uz tiešu jautājumu atbildēja, nesakot ne jā, ne nē.
Tikai jāatceras – patiesībā Dombrovskis un Vilks savu sarkano līniju iebetonēja šā gada 7. septembrī, garantējot nodokļu nepaaugstināšanu.
Nodokļu un arī PVN likmes nepaaugstināšana ir Vilka un Dombrovska sarkanā līnija. Ja viņi atsakās no savas sarkanās līnijas un piekritīs palielināt PVN likmes, tad viņiem ir jāatsakās gan no deputāta mandātiem, gan darba valdībā.
Ja Dombrovskis un Vilks atteiksies no savām garantijām vēlētājiem par nodokļu nepaaugstināšanu, tad ikviens vēlētājs, kuru tieši skars malkas un citu preču cenu kāpums, drīkstēs protestēt, ignorējot pieklājīgas uzvedības normas.
