Jo kvalitatīvākas ir jaunu cilvēku zināšanas par kontracepcijas iespējām, jo lielākas ir viņu izredzes izvairīties no nevēlamas grūtniecības. Un tomēr pasaulē ik gadu apmēram 41 procents no 208 miljoniem grūtniecību ir neplānotas.
Meklējot informāciju par kontracepciju, kurai varētu uzticēties, jaunieši nereti saskaras ar dažādiem šķēršļiem, liecina farmācijas kompānijas Bayer veiktais pētījums. Pētījuma rezultāti ir pārsteidzoši: 18 procenti Latvijas jauniešu ir saņēmuši neprecīzu vai nepatiesu informāciju par kontracepciju, un 42 procentos gadījumu šo neprecīzo informāciju viņi ieguvuši internetā – sociālajos medijos un forumos. Liela daļa – 30 procenti – aptaujāto jauniešu atzina, ka šķērslis tam, lai saņemtu precīzu un objektīvu informāciju par kontracepciju, ir kautrīgums runāt par šo tēmu.
Saskaņā ar pētījuma datiem, gandrīz puse – 46 procenti – jauno vīriešu uzskata, ka pārtrauktais dzimumakts ir efektīvs kontracepcijas veids, lai gan mediķi apgalvo, ka patiesībā tas ir ļoti nedrošs. Savukārt 10 procenti jauniešu uzskata, ka dzimumattiecības menstruāciju laikā ir efektīvs kontracepcijas veids, taču arī tas ir ļoti neefektīvs.
Par to, ka jauniešiem trūkst zināšanu par dzimumdzīvi un kontracepciju, ka šajā auditorijā valda daudz mītu par grūtniecības iestāšanās iespējām un pazīmēm, liecina arī biedrības Papardes zieds jauniešu konsultantes Lāsmas Līdakas ilggadējā pieredze: liela daļa jauniešu par kontracepciju interesējas tikai pēc neizsargāta dzimumakta.
Šodien jaunieši nesteidzas ar bērnu plānošanu, atliek to uz vēlāku laiku, līdz ar to pieaug laika periods, kurā jauniešiem ir seksuālās attiecības un ir nepieciešams domāt par savu un sava partnera veselību, proti, izvēlēties savam dzīvesveidam vispiemērotāko kontracepciju. Taču Latvijā joprojām valda daudzi mīti par kontracepciju, un šāda situācija, protams, nelabvēlīgi ietekmē jaunu cilvēku izvēli kontracepcijas lietošanā, uzskata Papardes zieda vadītāja Iveta Ķelle.
Arī pieredzējusī ginekoloģe Ilze Vīberga savā ilggadējā praksē bieži saskārusies ar dažādiem mītiem par kontracepciju, un visizplatītākais no tiem ir hormonālas kontracepcijas kaitējums veselībai. «Šis ir ļoti kultivēts stereotips, kas izceļ tikai slikto, bet neuzsver šīs kontracepcijas metodes ieguvumus,» uzsver ginekoloģe.
Arī vecāki Latvijā lielākoties nerunā ar bērniem par kontracepciju – tās ir mūsu kultūrvēsturiskās un mentālās īpatnības, kā rezultātā galvenā atbildība par jauniešu izglītošanu tiek uzvelta skolai. Šobrīd veselības mācības stundas, kurās skolēni varētu gūt kvalitatīvas atbildes uz saviem jautājumiem, ir integrētas sociālo zinību kursā līdzās ekonomikai, ētikai un civilzinībām, kas savukārt nozīmē, ka skolas programmā dzimumizglītībai tiek atvēlēta ļoti maza loma un šīs informācijas apjoms ir atkarīgs tikai no skolotāja ieinteresētības bērnus šajā jomā izglītot.
Lai arī mūsu valsts amatpersonas jau vairākus gadus runā par to, ka veselības mācības stundas ir jāatjauno, faktiski nekas nemainās. Šobrīd tikai 80 skolotājiem Latvijā ir pieejami t.s. kontracepcijas koferi ar izdales materiāliem, ko izveidojusi biedrība Papardes zieds. Arvien mazāk ir to skolotāju, kuri ir gatavi runāt par šo tēmu, un valdībai nav līdzekļu skolotāju apmācību finansējumam. Taču, lai izveidotu pasauli, kurā katra grūtniecība ir vēlama, ir jāuzlabo jauniešu zināšanas par kontracepciju. Tāpēc valdībai, rūpējoties par sabiedrību, būtu jākompensē kontracepcijas līdzekļi vismaz divām riska grupām: jaunajām māmiņām, kurām ir liels nākamās grūtniecības risks, un jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, uzskata Papardes zieda speciālisti.
