Pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā Šveices labējai Tautas partijai (pret imigrāciju vērsto lozungu dēļ to mēdz dēvēt arī par galēji labējo) nav izdevies uzlabot savu rezultātu kārtējās parlamenta vēlēšanās. Saglabājot valsts spēcīgākās partijas statusu, Tautas partija svētdien notikušajās vēlēšanās ieguvusi 25,9% balsotāju atbalstu un 55 no 200 deputātu mandātiem – par septiņiem mazāk nekā 2007. gada vēlēšanās.
«Mēs taču nevaram vienmēr uzvarēt, uzvarēt un uzvarēt līdz bezgalībai, tas ir skaidrs. Bet mūsu mērķis bija iegūt 30% balsu, kas nav izpildīts – arī tas ir skaidrs. Taču jārēķinās, ka vienmēr ir kāpumi un kritumi,» Euronews skaidrojis Tautas partijas viceprezidents, pazīstamais uzņēmējs Kristofs Blohers. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tautas partija lielāko uzmanību pievērsa imigrācijas problēmai, atgādinot, ka gandrīz piektā daļa no 7,9 miljoniem valsts pastāvīgo iedzīvotāju ir ieceļotāji no citām valstīm. Tautas partija pārmetusi imigrantiem, ka tie atņem darbus šveiciešiem, paaugstina noziedzības līmeni, un ierosinājusi pieņemt likumu, saskaņā ar kuru no Šveices varētu deportēt tos ieceļotājus, kuri atzīti par vainīgiem pastrādātos noziegumos. Tāpat Tautas partija vēlējusies, lai tiktu atjaunotas ieceļošanas kvotas – arī attiecībā uz 27 ES dalībvalstīm.
«Domājams, ka Tautas partija savu virsotni jau ir sasniegusi,» sarunā ar AFP sacījis vēsturnieks Damirs Škenderovičs. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka šveicieši, kuri vēl nesen referendumā nobalsoja pret jaunu minaretu būvniecību valstī, ir «attapušies» un sapratuši, ka XXI gadsimtā stingru robežu novilkšana un iestāšanās pret citu tautību cilvēkiem nav pareiza. Tomēr Deutsche Welle norāda, ka viens no galvenajiem Tautas partijas atbalsta samazināšanās iemesliem bija 2008. gadā notikusī šķelšanās, pēc kuras no Tautas partijas tika izslēgta toreizējā finanšu ministre Evelīna Vidmere-Šlumfa. Tagad viņas izveidotā Buržuāziski demokrātiskā partija ieguvusi 5,4% balsu, kas debijas reizē ir ļoti labs rezultāts.
Par vēl vieniem vēlēšanu uzvarētājiem uzskatāma kreisi noskaņotā Zaļo liberāļu partija, kas ieguvusi 5,3% balsu (iepriekšējās vēlēšanās – 1,4%). Viņu panākumu pamatā ir ātrā un izlēmīgā reakcija uz Fukušimas AES katastrofu Japā-
nā – atšķirībā no Zaļajiem šī partija nekavējoši uzsāka kampaņu par kodolenerģētikas aizliegšanu un AES slēgšanu. Zaļajiem vilcināšanās savukārt beigusies ar septiņu deputātu mandātu zaudēšanu. AFP norāda, ka gluži tāpat kā Tautas partija zināmu daļu atbalsta zaudējuši sociāldemokrāti, kuri vēlēšanās ieņēma otro vietu ar 18,9% balsu.
Deutsche Welle atgādina, ka Šveicē atšķirībā no citām Eiropas valstīm valdība (ministru kabinetā ir septiņi locekļi) netiek sastādīta, veidojot koalīciju, bet gan pēc tā dēvētās maģiskās formulas, kurā tiek ņemtas vērā visu parlamentā iekļuvušo partiju intereses. Ņemot vērā lielo sadrumstalotību, šoreiz kabineta veidošana (šis uzdevums jāpaveic līdz decembrim) varētu būt sarežģīta – piemēram, Tautas partija, neraugoties uz formālo zaudējumu, jau pieteikusi pretenzijas uz diviem posteņiem kabinetā.
