Intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni.
– Ja otrdien tiks apstiprināta valdība, tajā vairs nebūs ZZS. Kāpēc, jūsuprāt, tā ir noticis?
– Tāda ir vēlētāju griba. Iespējams, ar vēlētājiem ir veiktas manipulācijas, iespaidojot viņus ar pasakām par oligarhiem un par viņu varu, kas it kā ietekmē visu valsti. Priekšvēlēšanu diskusijās premjerministrs Valdis Dombrovskis gan nevarēja nosaukt nevienu Ministru kabineta lēmumu, kas būtu pieņemts par labu oligarhiem. Bet pīlītes tiek pūstas joprojām, un tās atrod dzirdīgas ausis. Taču brīžos, kad Dombrovska valdība varēja krist, jo vajadzēja pieņemt dažādus smagus lēmumus, mēs tomēr, domādami par valsti kopumā un situācijas stabilizēšanu, strādājām kopā. Lēmumi nebija populāri, varbūt dažus varēja pieņemt citādā veidā, rezultātu tie ir devuši, un stabilitāte tomēr ir. Skumji, ka mūsu darbība nav novērtēta. Deviņus gadus esam bijuši koalīcijā, kopā tās ir septiņas vadības, tagad – nu labi – būsim konstruktīva opozīcija. Un koalīcijai viegli nebūs.
– Jūsu pārvaldītās sfēras nebija īpaši reprezentatīvas, toties smagas gan.
– Jaunajai koalīcijai šajās sfērās vajadzēs pieņemt lēmumus, par kuriem pirms vēlēšanām visi klusēja. Mēs uzstājām, ka tautai pirms vēlēšanām ir jāzina, kas notiks ar budžetu. Vispirms bija runa par 100 miljonu latu konsolidāciju, tagad jau dzirdam par 150 miljoniem latu, pirms vēlēšanām visi solīja, ka nodokļus nepaaugstinās, bet kas notiks īstenībā? Būdams ilgstoši šajā procesā, varu viennozīmīgi teikt, ka diemžēl tiks skartas sociāli jutīgās sfēras – sociālais budžets, izglītības sistēmas budžets, medicīnas budžets. Zaļzemnieki savulaik šīs sfēra sargāja. Tagad parādīsies tas, ka priekšvēlēšanu solījumi visdrīzāk neatbildīs reālajai situācijai. Galvenais, protams, bija cīnīties pret oligarhiem. Bet nebūsim naivi: tādi paši vai līdzīgi oligarhi ir sponsorējuši vienu vai otru partiju, tajā skaitā arī Zatlera Reformu partiju. Izrādās, tas viss ir pilnīgi normāli. Mēs taču redzam, ka jaunās koalīcijas veidošana ir cieši saistīta ar lielsponsoru interesēm. Kāpēc, piemēram, bija apstādinātas sarunas par koalīcijas veidošanu? Tāpēc, ka oligarhiem, kas kontrolē Zatlera partiju, nebija pieņemama tās atteikšanās no Satiksmes ministrijas.
– Nosauksiet šos iespējamos oligarhus?
– Domāju, ka tie ir saistīti ar Ventspili, iespējams, ar Stepanovu un Berķi, ar Lemberga oponentiem. Tāpēc jau arī notika šķelšanās Zatlera partijā, mēģinot nodrošināt kontroli pār Satiksmes ministriju, kas arī izdevās, pateicoties politiskajai korupcijai, kuras mērvienība ir sešas balsis Saeimā, kas tagad kontrolēs Satiksmes ministriju. Šādā situācijā runāt, ka tā ir tiesiskuma un reformu koalīcija, ir vismaz nekaunīgi.
– Jūsu iespējamais pēctecis VARAM – profesionālis uz visiem gaņģiem Edmunds Sprūdžs (ZRP) – vai viņš jelkad ir interesējies par vides jautājumiem? Varbūt viņš pat ir uzmeklējis jūs, lai, kā mēdz teikt, iebrauktu tēmā, kas, manuprāt, ir visai sarežģīta? Šķiet, ka vides aizsardzība nav tikai zilo karogu reprezentatīva pacelšana Jūrmalā, Liepājā vai Pampāļos.
– Neesmu manījis, ka Sprūdža kungs būtu interesējies par vides problēmām. Arī ZRP priekšvēlēšanu programmā par vides problēmām nav neviena vārda. Nezinu, ko domā Sprūdža kungs, jo mani nav piemeklējusi laime būt ar viņu pazīstamam, tāpēc secinājumus izdaru no tā, ko izlasu presē. Un šie secinājumi nav īpaši pozitīvi (neiet bizness, parādi, iespējama apdrošināšanas izkrāpšana). Tas manī vieš bažas par to, kas notiks ministrijā. Iespējams, viņš mēģinās bīdīt savas biznesa intereses, jo ministrija atbild arī par IT lietām, un viņš ir IT biznesa pārstāvis. Var būt interešu konflikts. Jācer, ka KNAB to visu pieskatīs.
– Kādi ir riski, ja pie ruļļiem ķeras nepieredzējis jaunulis?
– Tad var savārīt lielu putru. Vides aizsardzību var pataisīt par biznesorientētu lietu, vides aspektus noliekot tālākajā plauktā, izdarot tā, ka Latvijā viss notiek bez izvērtēšanas. Piemēram, kāds grib būvēt cūku audzēšanas kompleksu, viss lieliski, investīcijas, un kāda kuram daļa, ja apkārt dzīvojošie cilvēki tam pretosies? No vienas puses, mēs, protams, varam raudāt, ka mums Ozolsalā nav celulozes rūpnīcas. Mēs izvērtējām un secinājām: rūpnīcu var būvēt, bet ne ar tādu tehnoloģiju, proti, izmantojot nevis hloru, bet ozonu. Investori izvēlējās nebūvēt. Ja mēs šādus projektus uzlūkotu tikai no investīciju izdevīguma viedokļa, Daugava jau sen būtu beigta. Man nav bijis viegli strādāt valdībā, jo spiediens no ražotājiem bijis liels, un, ja pakļausies šim spiedienam, varam ieraudzīt visādus brīnumus.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"
