«Latvijā ir ļoti izglītota un prasīga publika, tādēļ katra uzstāšanās ir ar vislielāko atbildību. Īpaši jau Liepājā, kur Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls ilgo gadu laikā ļāvis iepazīt milzum daudz pianistu un arī citu zvaigžņu no gandrīz visām pasaules malām. Arī es vēl kā bērns gāju uz šiem koncertiem, un man bieži asaras bira no mūzikas aizkustinājuma. Un tagad man pašai tur jāspēlē. Jā, tas bija tas, ko es vēlējos, uz ko es cerēju, un nu tas brīdis ir klāt,» saka viena no Latvijā pieprasītākajām jaunās paaudzes pianistēm Agnese Egliņa.
Sestdien, 17. augustā, pulksten 18 Liepājas koncertzālē Lielais dzintars festivāla Liepājas vasara ietvaros viņa aicina uz krāšņu un dejisku ritmu ietvertu solokoncertu. Lielākoties Agnese Egliņa uzstājas lieliskās kameransambļu vienībās ar Latvijas labākajiem solistiem, realizē aizraujošas, smalki konceptuālas koncertprogrammas un spēlē latviešu laikmetīgo mūziku kopā ar trio Art-i-Shock. Tāpēc jo īpaši gaidīts ir viņas solokoncerts, kurā varēs dzirdēt pianistes sniegumu brīnišķīgā mūzikā no klavieru solo repertuāra, ko papildinās komponista Kārļa Lāča jaundarbs Latvju tango.
Skaņdarbu ziedu svētki
Sestdien gaidāmais koncerts Liepājā Agnesei Egliņai būs īpašs gan tāpēc, ka solokoncerts, gan tāpēc, ka tas notiks viņas dzimtajā pilsētā Liepājā. «Es ļoti daudz spēlēju kamermūziku - ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē, bet solokoncertu man nav bijis daudz. Vai nav pieticis drosmes vai varbūt pārliecības, lai gan draugi bieži jautā, kad būs mans solokoncerts. Arī pedagogi vairākkārt atkārtoja, ka tikai soloprogrammā varēšu sevi pa īstam iepazīt. Un tā arī ir,» gatavojoties koncertam Lielajā dzintarā, secina Agnese Egliņa. Viņa atklāj, ka šī programma izveidota jau pirms vairākiem gadiem un vairākkārt jau izskanējusi Āfrikas valstīs, kurp kopš 2014. gada pianiste regulāri brauc skolot bērnus. Latvijā šī programma, kas veidota vasarīgi dejiskās noskaņās, sestdien izskanēs pirmoreiz.
«Man bija interesanti papētīt gan senās, gan mūsdienu dejas, un šajā programmā es esmu iekļāvusi tos skaņdarbus, kas man pašai ir tuvi un mīļi - un tā ir Jāņa Mediņa klavierminiatūra Ziedu svētki, tā ir Johana Sebastiāna Baha Franču svīta, Kārļa Lāča Latvju tango un Alberto Hinasteras Argentīniešu dejas, tās ir Johannesa Brāmsa Divas rapsodijas un Pētera Plakida agrīni rakstītās klavierprelūdijas, kā arī Džordža Geršvina klavierprelūdijas, kur drusiņ ieskanas arī blūzs un džezs. Manuprāt, šī programma, kurā ir (tur nav tikai) saulains prieks, labi iederas vasarā. Brāmsa rapsodijās gan ieskanēsies viena otra dramatiskāka nots, bet tās ir tik piestāvošas ungāru kaislībām,» pianiste paskaidro, piebilstot, ka visi programmā iekļautie skaņdarbi viņai savā veidā asociējas ar Liepāju. Gan Geršvins, kura Rapsodijas blūza stilā Agnesei nākamgad 17. janvārī būs jāspēlē kopā ar Liepājas simfonisko orķestri, gan viņas pedagogs Pēteris Plakidis, kurš 2017. gada 8. augustā Liepājā aizgāja mūžībā. «Viņa dzīvesbiedre Maija Krīgena joprojām dzīvo Liepājā, arī tāpēc man viņš asociējas ar šo pilsētu. Turklāt pēc komponista nāves man bija iespēja saņemt notis ar viņa jaunības dienu darbiem, kas vēl nekad nav spēlēti. Un man ir tas gods tos tagad parādīt Liepājai un Latvijai,» pianiste priecīgi stāsta. Arī Kārlis Lācis, kurš savu Latvju tango viņai vienkārši atsūtīja e-pastā, kas, protams, bija ļoti jauks pārsteigums, Agnesei asociējas ar Liepāju, jo 21. Starptautiskajā pianisma zvaigžņu festivālā viņa Liepājā pirmatskaņoja Kārļa Lāča Klavierkoncertu - kopā ar Liepājas simfonisko orķestri un Atvaru Lakstīgalu pie diriģenta pults.
Grieķijā, Ķīnā, Šveicē, Āfrikā
Pianistes radošajā plānā sestdien gaidāmais koncerts ir pagaidām vienīgais solokoncerts. Bet tajā ir ļoti daudz kamermūzikas koncertu, un tie saplānoti jau līdz nākamās vasaras beigām, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Grieķijā, Ķīnā, Šveicē, Āfrikā - vai ar dziedātājiem, vai instrumentālistiem. Agnese Egliņa pastāvīgi koncertē ar flautisti Ditu Krenbergu, klarnetistiem Mārtiņu Circeni un Gunti Kuzmu, soprāniem Ingu Šļubovsku-Kancēviču, Eviju Martinsoni un Marlēnu Keini, tenoru Jāni Kurševu. Viņa ir uzstājusies ar basbaritonu Egilu Siliņu, vijolniecēm Kristīni Balanas, Paulu Šūmani, Jūliju Galiču, kontrabasistu Gunāru Upatnieku. Agnese Egliņa ir spēlējusi kopā arī ar pasaules līmeņa solistiem, tostarp klarnetistiem Henu Halevi un Nikolā Balderū, obojistiem Tomasu Indermīli un Kristianu Šmitu, flautistu Filipu Bernoldu un daudziem citiem.
«Man patīk, ka solisti mani kā pianisti aicina uz saviem solokoncertiem, koncertceļojumiem, tas man ir ļoti liels kompliments. Jo, kā zināms, ceļojums vienmēr ir liels pārbaudījums un izaicinājums un tajā ļoti svarīgs ir cilvēciskais faktors. To pateiks jebkura grupa - gan popmūzikā, gan klasiskajā mūzikā. Jo ir dzirdēti gadījumi, ka stīgu kvarteta mūziķi, kuri spēlē kopā jau divdesmit gadu, dzīvo katrs savā viesnīcā. Tāpēc, ja ceļojumā kopā štimmē, tam ir liela vērtība,» viņa uzskata. Lai arī Agnese šķiet enerģiska un temperamentīga, viņa sevi uzskata par kompromisu cilvēku un labi jūtas arī «savā nodabā».
Taujāta, pa kuru laiku viņa apgūst tik plašu repertuāru, lai varētu spēlēt kopā ar tik daudz solistiem un instrumentālistiem, pianiste atteic, ka nu jau ir uzkrāts repertuārs pietiekami liels un nav tā, ka uz katru koncertu viss jāmācās no nulles. «Man arī piemīt laba īpašība, ka es spēju ātri saspēlēties ar kolēģiem - ar labiem mūziķiem ir nepieciešami divi, maksimums, trīs, mēģinājumi. Tas ļoti patīk maniem ārzemju kolēģiem, kuriem lielās aizņemtības dēļ bieži vien ir ierobežots laiks mēģinājumiem. Man arī nav nepieciešamības daudz mēģināt, jo šķiet, ka tas ir nevajadzīgs laika patēriņš un bieži vien spēj mūziku tikai samocīt. Protams, ir dažādi skaņdarbi. Supergrūti skaņdarbi un jaundarbi ir daudz jāmēģina kopā, bet... labi zināmā repertuārā, ja katrs ir izdarījis savu «mājas darbu» un prot savu partiju, ausis ir vaļā, tad tikai ieklausies savos kolēģos un spēlē kopā. Es nezinu, vai tas ir ļoti grūti,» smaidot piebilst talantīgā pianiste.
Liepāja-Ventspils-Rīga-Liepāja
Jau iepriekš zinot, ka no vasaras vidus koncertu grafiks būs ļoti saspringts, Agnese paņēma brīvu sev visu jūniju. «Veselu mēnesi man nebija neviena koncerta, neviena mēģinājuma - varēju uzpildīt baterijas. Man patīk būt dabā, patīk jūra un mežs. Man ļoti patīk būt arī mājās un visu kārtīgi iztīrīt - no plauktiņa līdz plauktiņam, visu, visu. Un arī vienkārši pabūt ar sevi, saviem mīļajiem. Ļoti labprāt eju uz muzejiem, teātri, operu, skatos kino. Un, tā kā esmu brīvmāksliniece, savu brīvo laiku varu ļoti labi kontrolēt.»
Bet pēc solokoncerta Liepājā pianistei brīvas būs tikai trīs dienas, jo jau trešdien, 21. augustā, Agnesei gaidāma, kā viņa pati saka, liela diena - iespēja uzstāties jaunajā koncertzālē Latvija Ventspilī. Tur no 21. līdz 24. augustam norisināsies Alīdas Vānes Starptautiskais mūzikas festivāls, kura programmā iekļautas meistarklases, koncerti un starptautiskais vokālistu konkurss. 21. augustā pulksten 19 notiks festivāla atklāšanas koncerts, kurā uzstāsies trīs mūziķes - pianiste Agnese Egliņa, vijolniece Paula Šūmane un dziedātāja Natālija Ritera (Natalija Ritter) no Krievijas. Koncerta programmā skanēs B. Bartoka, M. Ravela, Ž. K. Menoti, S. Rahmaņinova, N. Rimska-Korsakova un citu komponistu skaņdarbi.
Jau nākamajā dienā, 22. augustā, pianiste būs atpakaļ Rīgā, lai pulksten 18 spēlētu izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa, kur izstādes Jūgendstils Rīgā. Kolekcijas desmitgade ietvaros gaidāms īpašs koncertvakars, kas ļaus piedzīvot ceļojumu laikā - redzot, sajūtot un izbaudot jūgendstila bagātīgo gaisotni mākslā un mūzikā. Un šajā mūzikas notikumā - īstenā 20. gadsimta sākuma salonā - skanēs vokālā un instrumentālā kamermūzika un kopā ar Agnesi tajā piedalīsies operdziedātāja Evija Martinsone (soprāns), dziedātājs Nauris Indzeris (baritons), kā arī pianists Rihards Plešanovs.
«Šis gads ar Rīgas Mākslas telpu man bija īpašs, jo man tika uzticēts veidot muzikālo noformējumu katrai tur notiekošajai izstādei. Tas man bija jauns un liels izaicinājums.»
Bet 27. augustā Agneses ceļi vedīs atpakaļ uz Liepāju, kur koncertzāles Lielais dzintars kamerzālē viņa spēlēs kopā ar flautisti Lieni Denisjuku-Straupi un sitaminstrumentālisti Elīnu Endzeli - Kanādas latviešu komponista Tālivalža Ķeniņa simtgadei veltītajā koncertprogrammā Ķeniņš un vēstules.
Vai zelts, vai sudrabs
«Pēdējā laikā arvien vairāk aizdomājos par to, kas ir koncerts un kam tas ir vajadzīgs. Kāpēc šajā trakajā laikā, kad visi kaut kur skrien, cilvēks tomēr atnāk uz koncertu un vismaz stundu sēž vienā telpā un uzmanīgi klausās? Es vēl nevaru atbildēt uz šiem jautājumiem, bet es ļoti novērtēju ikvienu, kurš ir atnācis uz koncertu,» saka pianiste. Viņa atzīstas, ka vēl pirms apmēram četriem gadiem ļoti uztraucās, kā nospēlēs, ko par to teiks kritiķi, kolēģi, draugi, skatītāji. «Es nevaru teikt, ka man tas vairs nav svarīgi, bet - tagad es par to vairs neuztraucos. Es spēlēju un - eju tālāk! Jo zinu, ka esmu visu izdarījusi un koncertam sagatavojusies. Gluži kā sportists pirms sacensībām, un bieži tikai no veiksmes atkarīgs, būs zelta vai sudraba medaļa. Ir jānoliek malā savs egoisms un jāmēģina ļauties tikai mūzikai. Starp citu, tas nemaz nav tik vienkārši. Ir jāļauj tai skanēt un klausītājam to saņemt, jo, patiesībā, svarīgākais ir komponists un tas, ko viņš ar savu mūziku gribējis mums pateikt, mēs esam mūzikas tulkotāji,» Agnese uzskata.
Taujāta, vai pēc koncertiem viņa biežāk sev piešķir zelta vai sudraba medaļu, Agnese atzīstas, ka ir visādi. «Labs jautājums,» viņa nosaka un aizdomājas: «Iekšējās sajūtas var būt ļoti mānīgas. Dažkārt ir sajūta, ka koncerts bija labs, bet publika ne līdz galam to sapratusi. Vai otrādi. Bet citreiz šīs sajūtas sakrīt. Un atbilde jau nav tikai tajā, vai tev aplaudē vai neaplaudē, jo - pēc koncerta tu paliec viens un bieži vien atbildes nesaņem. Sapako savu koferi un brauc mājās. Bet tad es mēģinu domāt līdzībās - es jau arī, apēdusi ļoti garšīgu kūku, neskrienu pie cepējas, lai pateiktu, cik tā bija garšīga. Es nopriecājos, izbaudu un iesaku citiem. Jā, tas ir grūtākais, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tev ir ģimene. Man ir ļoti atbalstošs draugs, viņš cenšas būt man līdzās un apmeklē gandrīz visus manus koncertus, un viņš vienmēr godīgi atklāj savas sajūtas.»
Bet uz jautājumu, kad varētu sagaidīt viņas nākamo solokoncertu, Agnese noteic, ka vajadzētu saņemties koncertam Rīgā, kur to gaida daudzi viņas draugi. «Ja ne šogad, tad varbūt nākamā gada janvārī, kad ir mazāk citu koncertu,» viņa aizdomājas. Tad jau varbūt to var ieplānot vārdadienā, ko Agneses svin 21. janvārī? «Laba doma, jā, es par to padomāšu,» viņa apsola.
AGNESE EGLIŅA
- Viena no pieprasītākajām jaunās paaudzes pianistēm Latvijā
- Dzimusi 1983. gada 5. jūlijā Liepājā mūziķu ģimenē
- Izglītība: Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) un Cīrihes Mūzikas augstskola (absolvēta ar izcilību)
- Kā soliste uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, sadarbojusies ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio kori
- Kopš 2011. gada ir laikmetīgās mūzikas trio Art-i-Shock dalībniece (līdzās sitaminstrumentālistei Elīnai Endzelei un čellistei Gunai Šnē); pirmajos piecos tā pastāvēšanas gados trio pirmatskaņojis vismaz 22 tam veltītus jaundarbus un līdzās regulāriem koncertiem Latvijā muzicējis arī Albānijā, Gibraltārā, Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā
- Veic pedagoga darbu JVLMA, strādājot ar studentu kameransambļiem
- Kopš 2014. gada vairākkārt sniegusi meistarklases un koncertus Lusakā, Zambijā un Johannesburgā Dienvidāfrikas Republikā (DĀR), Spānijā, Vācijā un Latvijā
- Muzicējusi DĀR, Zambijā, Zimbabvē, ASV (Ņujorkā, Vašingtonā, Klīvlendā), Igaunijā, Krievijā, Šveicē, Gibraltārā, Itālijā, Vācijā, Austrijā, Albānijā, Norvēģijā, Somijā un citviet
- Ieguvusi Lielo mūzikas balvu 2010 (par izcilu darbu ansamblī) un bijusi laureāte starptautiskos konkursos Slovākijā, Lietuvā, Somijā un Anglijā (par pianistes koncertmeistares sniegumu)
- Labdarības fonda Nāc līdzās! vēstnese no 2015. gada
- Mājaslapa internetā: www.agnese-eglina.com
