Tā vietā, lai plānotu varoņdarbus, vajag ik dienu paveikt vismaz vienu labu lietu ģimenei, Rīgai, Latvijai, šodien Rīgas domes svinīgajā ārkārtas domes sēdē aicināja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).
Uzrunājot kolēģus un rīdziniekus, viņš uzsvēra, ka pašlaik ikviena uzdevums ir ļoti vienkāršs - darīt savu darbu labi. Domāt un darīt, lai Rīga un Latvija ik dienas kļūtu skaistāka un arī ērtāka iedzīvotājiem, vienlaikus nezaudējot savu identitāti, mudināja galvaspilsētas mērs.
"Es aicinu nevis plānot varoņdarbus, bet ik dienu paveikt vismaz vienu labu lietu ģimenei, Rīgai, Latvijai. Tā mēs noturēsimies un augsim. Tā mēs saglabāsim savu valsti un savu pašcieņu. Stāvēsim ar taisnām mugurām. Lai mēs gan šodien, gan pēc gadiem varētu skatīties acīs saviem bērniem un bērnu bērniem un just lepnumu par to, ko esam paveikuši. Par to, kādu savu pilsētu un valsti esam atstājuši viņiem," rosināja domes priekšsēdētājs.
Viņš norādīja - cik stipra būs Rīga, tik jaudīga būs Latvija, un Rīga Latvijai dod daudz, tajā skaitā augstas raudzes profesionāļus, idejas, vietas, kur visai Latvijai pulcēties, piemēram, atjaunoto Mežaparka estrādi.
"Vasaras pilnbriedā Dziesmu un deju svētku nedēļā Rīga dunēja un dimdēja pozitīvās noskaņās, kas visiem paliks neizdzēšamā atmiņā. Dziesmu un deju svētki ir lielākais mūsu nācijas pašapziņas un saliedēšanās notikums, tādēļ paldies visiem Rīgas pašvaldības darbiniekiem, kuri bija iesaistīti svētku uzņemšanā mūsu pilsētā. Rīga bija gādīga, skaista un godājama šajos svētkos - gan kā namamāte, gan svētku dalībniece," pateicās Ķirsis.
Tāpat domes priekšsēdētājs atgādināja, ka šogad pozitīvas un priekpilnas vibrācijas Rīgā valdīja, kad Latvijas hokeja un basketbola izlases pašaizliedzīgi cīnījās savos sporta laukumos, aizstāvot Latvijas tiesības pilntiesīgi būt starp pasaulē labākajām valstsvienībām. Kopā skatījāmies spēles Rīgas laukumos, kopā sagaidījām sportistus Rīgā. Arī tie bija svētki, kas paliks mums vienmēr atmiņā, lepojās mērs.
Viņš apliecināja, ka ik dienu pašvaldības darbinieki strādā pie tā, lai Rīga būtu mūsdienīga Eiropas galvaspilsēta, kas ar pietāti pret vēsturisko mantojumu rada jaunas vērtības.
"Augam un maināmies mēs, mainās mūsu paradumi, bet nekad nebūs tā, ka visi vēlēsies dzīvot pēc vienas mērauklas. Pārmaiņas nenotiks, ja tās būs uzspiestas. Sabiedrība pārmaiņas pieņems un atbalstīs, ja tās cilvēkiem būs ērtas," pauda pašvaldības vadītājs.
Viņš atzina, ka viens šāds jaunievedums, kas padara ikdienu ērtāku, ir šogad ieviestā sabiedriskā transporta biļešu reforma. Tās pamatuzdevums ir panākt, ka braukt ar sabiedrisko transportu ikdienā un regulāri kļūst par rīdzinieku jauno paradumu. Skaitļi rāda, ka tas strādā - "Rīgas satiksmes" pārvadāto pasažieru skaits turpina palielināties, apgalvoja mērs.
Kopumā Rīgas sabiedriskā transporta veidošanai par pilsētas satiksmes mugurkaulu kopsolī ar satiksmes infrastruktūras atjaunošanu un attīstību pašvaldība iegulda Rīgas jaunāko laiku vēsturē lielākās investīcijas - vairāk nekā 700 miljonus eiro piecu gadu periodā, norādīja politiķis.
Pirmo reizi Rīgas vēsturē top pilsētas centra apvedceļš - Daudersalas pārvads jau ir pilnvērtīgi iekļāvies satiksmes struktūrā, drīzumā satiksmei tiks atvērta Austrumu maģistrāle, vēl jāuzbūvē Dienvidu tilta 4.kārta, ir faktiski no jauna uzbūvēts Brasas tilts, satiksmes samezglojumi atrisināti Ģenerāļa Radziņa krastmalā, vēl četru Rīgas tiltu - Vanšu, Gaisa, Zemitāna tiltu un Gustava Zemgala pārvada - fundamentāla sakārtošana ir mūsu tuvāko gadu darbu plānos, uzskaitīja galvaspilsētas domes priekšsēdētājs.
"Esam ceļā uz sakārtotām Rīgas ielām. Pēdējos gadu desmitos tajās plānveidīgi investēts daudz par maz, bet mēs turpināsim iesākto - kapitālo remontu Rīgas ielām, lai nonāktu tajā punktā, kurā ar regulāru remontu apsteidzam ielu sabrukšanu," solīja mērs.
Viņa ieskatā liels uzdevums, ar ko nekavējoši jāsāk strādāt, ir rast risinājumus mājokļu problēmas sakārtošanai Rīgā. Tas esot obligāts priekšnoteikums, lai vairāk cilvēku izvēlētos Rīgu par savu dzīves vietu. Pilsētas centrā veidojas īres nami - tas ir labi, bet tas ir piliens jūrā, uzskata Ķirsis.
Aptuveni 70% rīdzinieku dzīvo padomju laikā celtās daudzstāvu mājās, kas nav siltinātas, kurām nav sakārtoti iekšpagalmi, ir problēmas ar apsaimniekošanu. Pieprasījums pēc dzīvokļiem ir nemainīgi augsts, taču no jauna uzbūvēto dzīvokļu ir stipri par maz, sacīja mērs.
Viņš atzina, ka mājokļu problēmas risināšanai nav brīnumnūjiņas un nebūs strauju uzvaru, taču šī problēma pati no sevis neatrisināsies, pie tās ir jāstrādā un jāliek galdā rīcības plāns. "Esmu apņēmies kopā ar visām iesaistītajām pusēm to izdarīt," solīja Ķirsis.
Politiķis piebilda, ka veinlaikus ar mājokļiem pašvaldībai būs jāķeras arī pie jaunu skolu ēku būvniecības. Šogad 30.gadadienu svin Rīgas Hanzas vidusskola, kas ir jaunākā Rīgā uzbūvētā skola. Tikmēr Pierīgas pašvaldībās jaunu skolas ēku atklāj teju katrā jaunā mācību gadā.
Pieprasījums pēc telpām mācību iestādēm Rīgā ir augsts, skolu ēku būvniecība prasīs laiku, bet tas ir neatliekams darbs, uzsvēra pašvaldības vadītājs.
Viņš informēja, ka Rīgas izglītības iestādēs ir sekmīgi sākta pāreja uz vienotu skolu un mācībām tikai latviešu valodā. Tas esot vēsturisks un taisnīgs lēmums, izšķirīgi svarīgs saliedētai sabiedrībai.
Vienlaikus ar šīm ilgtermiņa investīcijām Rīga turpināšot palielināt pilsētas budžeta daļu labklājības jomai. "Mums jārūpējas, lai no sociālās palīdzības redzesloka nepazaudētu nevienu, kuram atbalsts ir vajadzīgs," akcentēja Ķirsis.
Tāpat viņš solīja, ka Rīga nekad nepagurs atbalstīt Ukrainu - gan tās iedzīvotājus, kuri patvērumu kara laikā raduši Rīgā, gan tos, kuri palikuši savā dzimtenē. Atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem Rīgā turpinās strādāt tik ilgi, cik būs nepieciešams. Mēs palīdzēsim Ukrainai līdz uzvarai, solīja mērs.
Rīgā pašlaik dzīvo aptuveni 20 000 Ukrainas iedzīvotāju. Ukrainai ziedots 31 "Rīgas satiksmes" autobuss - 21 no tiem brauc Kijivas ielās, vēl desmit novembra beigās dosies uz Černihivu. Lai autobusi uz Ukrainu nedotos tukši, rīdzinieki ikreiz bijuši atsaucīgi pašvaldības rīkotajai ziedojumu akcijai, piepildot autobusus ar ukraiņiem nepieciešamo.
Sadarbībā ir liels spēks - gan starp valstīm un pilsētām, gan starp aktīvajiem rīdziniekiem apkaimju biedrībās, norādīja Ķirsis, izsakot pateicību visām apkaimju biedrībām, ar kurām ir pastāvīgā un aktīvā saziņā, tiekas klātienē un risina apkaimēm svarīgus praktiskus jautājumus. Iesaiste un ieinteresētība dzīves uzlabošanā savā apkaimē ir apliecinājums tēzei, ka patriotisms ir darbības vārds - nevis kurnot, bet ceļoties un darot var paveikt lielas lietas kopā un katru dienu, uzsvēra domes priekšsēdētājs.
"Darba ir daudz un tāpēc šodien es vēlos mums visiem sacīt - turpinām darīt labu Rīgai, Latvijai un saviem mīļajiem. Čaklums un izturība nerodas paši no sevis. Mums tie ir jāatraisa. Sevī un savos bērnos. Iesākumā visam ir mīlestība - uz savu pilsētu, savu zemi. Tā rada vēlēšanos darīt. Savukārt gandarījums par paveikto iedvesmo darīt vairāk," atzina Ķirsis.
Valsts svētku uzrunas noslēgumā viņš vēlēja, lai vienmēr ir griba un spēks strādāt un dzīvot savai pilsētai un savai zemei.
