Paaugstināta jutība - tā vēl nav alerģija!
Nodot analīzes laboratorijā, lai noteiktu molekulāros antigēnus un uzzinātu, pret ko organismam ir paaugstināta jutība, visbiežāk sev par lielu pārsteigumu atbilde apstiprina nevis vienu, bet veselu virkni alergēnu. Kā tā? Alergoloģe Ieva Cīrule izskaidro, ka, lai arī mūsdienās ar šo testu palīdzību patiešām var ļoti vienkārši atšifrēt alerģijas izraisītāju, ar to vien vēl nav gana.
“Lai apstiprinātu alerģiju, noteikti jābūt arī simptomiem, pacientam veic alergēnu testu, nepieciešamības gadījumā vēl arī provokācijas testu stacionārā diagnozes apstiprināšanai. Taču šie testi parāda tikai paaugstinātu organisma jutību pret noteiktiem alergēniem, savukārt par alerģisku reakciju var runāt vienīgi tad, ja tas sakrīt ar pacienta sūdzībām un ir simptomi. Analīzes var uzrādīt paaugstinātu jutību, piemēram, pat pret desmit dažādiem alergēniem, bet reālajā dzīvē alerģija izpaužas tikai pret vienu. Man ir daudz pacientu, kuriem pavasarī, kad zied koki, jāšķauda vienā laidā un, nododot analīzes, tiek apstiprināta paaugstināta jutība arī pret vērmeli, timotiņu, kas zied daudz vēlāk nekā šie koki. Taču pacients vasarā dzīvo laimīgs un ne par ko nesūdzas. Tātad - nevaram runāt, ka viņam būtu alerģija arī pret timotiņu. No šī viedokļa raugoties, ir aplami uz savu galvu noteikt veselu alergēnu paneli, izdarīt secinājumus un no uztura izslēgt visus produktus, pret kuriem uzrādīta paaugstināta jutība. Ar paaugstinātu organisma jutību pret kādu alergēnu cilvēks var nodzīvot visu mūžu un par to tā arī neuzzināt, jo var būt tā, ka alerģiska reakcija dzīves laikā tā arī nesākas,” skaidro speciāliste.
Komentē