1. Alkohols
Viens kokteilis vai divi, neko sliktu ilgtermiņā nevar nodarīt prāta spējām. Tomēr regulāra un pārmērīga alkohola lietošana var ilgtermiņā vecināt negatīvu ietekmi smadzenēm. Varāki pētījumi ir pierādījuši, ka hroniska alkohola lietošana ir saistīta ar smadzeņu darbības traucējumiem. 2007. gadā zinātnieki atklāja, ka jo vairāk un biežāk alkohols tiek lietots, jo ātrāk rodas smadzeņu darbības traucējumi. Lai nekaitētu savām prāta spējām, eksperti iesaka alkoholu lietot mazos apjomos, vīriešiem ne vairāk kā divus dzērienus dienā, bet sievietēm - vienu.
2. Kafija
Mērens kafijas patēriņš ikdienā var sniegt daudz laba veselībai, tostarp samazināt dažādu sirds slimību risku. Tomēr ļoti liels kafijas patēriņš var negatīvi ietekmēt jūsu prāta spējas. Austrālijā tika veikts pētījums, kurā piedalījās 398 000 cilvēki. Pētījums ilga aptuveni 12 gadus. Pierādījās tas, ka tie cilvēki, kuri dienas laikā patērē ļoti lielu daudzumu kafijas, aptuveni sešas tases, viņiem par 53% palielinājās demences risks.
"Tāpat kā lielākajā daļā dzīves, mērenība ir svarīga. Ļoti augsts kafijas patēriņš, visticamākais, nenāks par labu veselībai," sacīja pētījuma autore.
3. Fiziskās aktivitātes
Fiziskas aktivātes ir ļoti svarīgas cilvēkiem visas dzīves laikā. Nodarbojoties ar sportiskām aktivitātēm ne tikai uzlabojas pašsajūta, tiek veicināta laba veselība, bet arī ļoti pozitīvi tiek ietekmētas prāta spējas. Zinātnieki ir veikuši pētījumu, kurā piedalījās gados vecāki cilvēki, un meklēja saistību, kā fizisikas aktivitātes ietekmē prāta darbību. Pierādījās tas, ka tie cilvēki, kuri ikdienā veica vismaz mērenas intensitātes aktivitātes, piemēram, vingroja, pastaigājās, peldēja vai dejoja, viņiem bija ievērojami labākas prāta spējas nekā tiem cilvēkiem, kuri viņu vecumā bija mazkustīgi. Fiziskas aktivitātes palielina asins, skābekļa un barības vielu plūsmu smadzenēs, kas veicina ne tikai labākas spriestspējas, bet arī prāta "asumu".
4. Stress
"Neurology" 2018. gadā publicētajā pētījumā atklājās, ka tie cilvēki, kuri ikdienā piedzīvo ļoti lielu stresu, var negatīvi ietekmēt prāta spējas un veicināt atmiņas zuduma rašanos, atzina pētījuma autore, neiroloģe Dr. Sudha Sesharda.
"Mēs atklājām saistību starp stresu un atmiņas zudumu, smadzeņu darbības traucējumiem salīdzinoši jauniem cilvēkiem."
Neiroloģe min, ka smadzenes ir ļoti "prasīgs" orgāns. Lai tās labi un pareizi darbotos, tām ir nepieciešams liels daudzums barības vielu, skābekļa. Savukārt stresa situācijās tiek ietekmēta vērtīgo vielu nokļūšana pie smadzenēm, jo organisms šīs vielas patērē, lai mazinātu iekšējo "satricinājumu".
Komentē