Nevar ēst gaļu un vilkt meijas pa zemi - Vasarsvētku tradīcijas un ticējumi

Vasarsvētki, kas pēc grieķu vārda "Pentecostē" nozīmē "piecdesmitā diena", ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem. Tie tiek svinēti svētdienā, kas iekrīt piecdesmit dienas pēc Lieldienām. Svētkos piemin Svētā Gara nolaišanos pār Jēzus Kristus mācekļiem, kas bija sapulcējušies piecdesmitajā dienā pēc Jēzus augšāmcelšanās, liecina katoļu enciklopēdijas "Pentacost" teiktais.

Ilze Zvēra/F64 Photo Agency

Latvijas ceļvedis "vietas.lv" un portāls Travelnews.lv apkopojuši vairākus Vasarsvētku ticējumus un senās tradīcijas:

• Vasaras svētku naktī dzen zirgus pieguļā uz kopu ganību. Tur izmeklē vietu ugunskuram, skrien ap to apkārt ar maizes kulēm un ugunīm un tad iedur tur ar mietu caurumu, kur nu ieliek Pieguļas mātei vispirms vienu olu, tad ielej alu, brandvīnu un pienu, liek arī sieru, gaļu, taukus un pantogu. Tad uzkur tai vietā uguni un sāk paši ēst un dzert.
  Pantogs (olu kultenis) tiek ēsts tikai bez maizes. Kas vakarā paliek pāri, to apēd rītā. Tādā kārtā zirgi tiekot
  sargāti no vilkiem un slimībām. Kas šai pieguļā neņem dalību, tam klājas ar zirgiem slikti.
• Vasaras svētku naktī burvji un raganas staigājuši apkārt. Tāpēc Vasaras svētku rītā govis nedzinuši ganos, jo bez rasas apburtā zāle vairs nebijusi kaitīga.
• Vasaras svētkos pušķo istabas ar bērziem un kalmēm. Gani pušķojuši govis, par ko saimnieces tiem devušas sieru.

• Gan zālēm, gan meijām, ja tās saglabāja un izžāvēja, piemita dziednieciskas īpašības.

• Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lnevedas ar lopiem
• Vasarsvētkos jāiet baznīcā, tad esot svētība.
• Vasaras svētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs.
• Vasaras svētkos priekš saules lēkšanas vajag aiziet uz avotu nomazgāt avota ūdenī muti un tad iemest sudraba jeb vara naudu. Uz māju ejot nedrīkst atpakaļ skatīties. Tikko nonāk mājā, jāliekas gulēt. Sapnī redzēs, kas to naudu no avota izņems; tas arī licēju apprecēs.

• Kas Vasaras svētku meijas velk gar zemi, tad dabū kašķi.

• Ja priekš Vasaras svētkiem, kamēr vēl bērzu sulas nav nestas baznīcā, peras pirtī ar jaunām peramām slotām, tad dabū kašķi.
• Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelē.
• Vasarsvētkos baznīca izpušķota bērziņiem. Nocērt kādu zaru no tiem un noliek siena šķūnī, tad peles negrauzīs sienu.
• Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara.
• Peldēties un sēdēt uz kailas zemes senāk drīkstēja tikai pēc Vasarsvētkiem.