Kulinārijas blogere Zane Grēviņa atklāj "recepti", kā tikt galā ar stresu pirms svētkiem

Reizēm spriedze rodas no situācijām, kuras mēs nevaram nedz ietekmēt, nedz kontrolēt. Kulinārijas blogere un trīs pavārgrāmatu autore Z. Grēviņa atzīst, ka decembris mēdz būt patiesi steidzīgs un piepildīts ar daudz un dažādiem darbiem.

Tāpēc, lai saglabātu prieku un svētku gaidīšanas laiks būtu patīkamāks, pēdējos gados viņa cenšas sadalīt un saplānot ar svinībām saistītos darbus un daudzas lietas izdarīt jau dažas nedēļas iepriekš.

“Tas var izklausīties pārspīlēti agri, taču par gatavošanos uzskatu arī laicīgu dāvanu ideju saraksta izveidi, ko ik pa brīdim varu papildināt, kad prātā ienāk kas tāds, ko kāds no ģimenes locekļiem vai draugiem varētu vēlēties saņemt svētkos. Tas pats attiecināms uz Ziemassvētku galdu un svētku ēdienkarti - dažus mēnešus iepriekš domāju, ko celt galdā svētkos bez stresa,” stāsta Zane Grēviņa.

Publicitātes foto

Iemācījās pieņemt, ka ne viss notiek saskaņā ar plānu

Zane uzskata, ka svētku svinēšana ir izdevusies tikai tad, ja apkārtējie cilvēki jūtas labi. Tāpēc viņa sevī neveicina nekādas nereālas gaidas par lietām, kas sākotnēji šķiet vairāk romantizētas vai kurām ir tendence izgāzties brīdī, kad tās rodas. Viņa vienkārši priecājas par lietām, kas notiek, nevis uztraucas par to, kas īsti neizdodas vai nenotiek, kā plānots.

“Gadu gaitā ir pierādījies, ka reti viss rūpīgi izplānotais izdodas tieši tā, kā cerēts. Un jo vairāk cilvēku iesaistīsies svinībās un to organizēšanā, jo lielāka iespēja, ka kaut kas vairāk vai mazāk noies greizi. Es rēķinos ar to, ka būs novirzes no plāna, un nesatraucos, ja kaut kas izdodas citādāk, nekā esmu plānojusi. Jo vissvarīgākais gan šo svētku gaidīšanas laikā, gan pašos svētkos šķiet sava un līdzcilvēku labklājība, nevis kādu īpašu plānu izpilde,” saka Z. Grēviņa.

Kā Zane Ziemassvētku laikā iemācījās mazināt nesaskaņas?

Saskaņā ar aptauju vienam no septiņiem Latvijas iedzīvotājiem Ziemassvētku laikā ir bijušas nesaskaņas un strīdi ar ģimenes locekļiem. Zane piebilst, ka pēc viņas pieredzes domstarpības ģimenes lokā parasti rodas tikai tad, kad visi ir piekusuši no lielās gatavošanās svētkiem. Tieši tāpēc pēdējos gados viņas ģimene cenšas izskaust visas aktivitātes, kas būtu jādara “tikai tāpēc, ka ir Ziemassvētki”. Tā vietā visi kopā dara to, ko patiesi gribas. Zane atceras, ka reiz visi svētkus svinējuši pidžamās. Lai nebūtu pārāk jāpucējas un jāvelta laiks lūpu krāsošanai, visi pīrāgus gatavoja kopā pidžamās un halātos. Viņa atzīst, ka tas neietekmēja pīrāgu garšu - tie sanāca tikpat garšīgi, cik tad, ja viņi tos būtu cepuši, tērpušies uzvalkos un vakarkleitās.

Neīstā dāvana un deserts, kuru apēda suns… Divreiz

Zanei ir svarīgāk pasniegt dāvanas citiem, nevis tās saņemt. Reiz viņa nojauta, ka vīrs viņai Ziemassvētkos dāvinās mākslīgās kažokādas jaciņu, par kuru viņa bija pāris reizes ieminējusies, esot veikalā. Kad pienāca Ziemassvētki, viņa pamanīja zem eglītes maisiņu, no kura ārā rēgojās kaut kas melns un pūkains, un nodomāja, ka tā noteikti ir dāvana viņai. Un tā arī bija, bet, kad Zane lēnām vilka no maisiņa ārā pūkaino priekšmetu, izrādījās, ka tā ir pūkaina šalle. Viņa par šo faktu kopīgi pasmējās ar vīru un pēc nedēļas pati devās uz veikalu pakaļ kārotajai jakai.

“Reiz pēc ģimenes lūguma svētku vakaram pagatavoju saldo ruleti, bet diemžēl desertu atstājām bez uzraudzības un mammas suns visu ruleti apēda. Tas bija vienīgais deserts, ko bijām pagatavojuši, tāpēc Ziemassvētku vakarā nācās ēst konfektes no saldumu tūtām. Nākamajā dienā atkal taisīju ruleti un vienojāmies, ka šoreiz tai pievērsīsim īpašu uzmanību. Protams, kad novērsāmies, suns atkal bija klāt ruletei un sāka to ēst. Šoreiz šo faktu laikus pamanījām un katram tomēr tika pa nelielai porcijai no deserta pārpalikumiem. Par laimi, suns jutās labi gan pirms, gan pēc ruletes notiesāšanas, un tā noteikti bija labākā Ziemassvētku dāvana, ko suns varēja vēlēties,” stāsta Z. Grēviņa.