4. Saldo aizstājēju svīta
„Mēness aptiekas” farmaceits Grigorijs Golubs sīkāk raksturo dažādus saldinātājus, kuri tiek izmantoti cukura aizstāšanai . Vairāki produkti cukura aizstāšanai ir nopērkami arī aptiekās.
Nātrija saharīns - viens no pirmajiem sintētiskajiem saldinātājiem pasaulē. Neskatoties uz nosaukumu, nav nekādā veidā saistīts ar cukuru, ir akmeņogļu darvas sintētiskais atvasinājums. Cilvēki nespēj to metabolizēt, līdz ar to, tas ir salds, bet nesatur kalorijas. Lielu satraukumu ir izraisījuši paziņojumi par tā kancerogēno ietekmi, kas atklāta pētījumos ar pelēm. Atšķirībā no cilvēkiem, peles spēj metabolizēt to savienojumu. Pētījumu rezultāti nav translējušies uz cilvēkiem arī epidemioloģiski. Nātrija saharīns tiek droši lietots pārtikas saldināšanā jau kopš 1884. gada.
Aspartāms, acesulfās-K - ir aminoskābju atvasinājumi ar ļoti saldu garšu. Tiek lēsts, ka tie ir vidēji 200 reizes saldāki par cukuru. Kaut arī cilvēks ir spējīgs metabolizēt šīs vielas, to nepieciešamais daudzums ir tik niecīgs, ka tie tiek uzskatīti par kalorijas nesaturošiem. Ir jāmin, ka šie saldinātāji satur fenilalanīnu un var būt bīstami pacientiem ar iedzimto ģenētisko slimību fenilketonūriju (nespēju metabolizēt fenilalanīnu). Atskaitot šo nelielu pacientu grupu (vidēji 1 no 12000 cilvēkiem), šie ir veselībai nekaitīgi saldinātāji.
Stēvija - ir dabīgās izcelsmes saldinātājs, ko iegūst no auga Stevia rebaudiana lapām. Tā ir aptuveni 200-300 reizes saldāka par cukuru. Ir cilvēki, kas paši audzē šo daudzgadīgo augu un pievieno lapas uzturā. Tas ir pieejams arī komerciāli kā saldinātājs dažādās formās (tabletes, pulveris). Atsevišķi cilvēki var būt alerģiski pret šo augu. Tas satur proteīnu, kas sastopams arī augā ambrozija (Ambrosia psilostachya). Tiek uzskatīts, ka alerģija varētu būt līdz pat 1 no 30 cilvēkiem. Tā ir mazāk sastopama, lietojot rūpnieciskus pagatavotus produktus.
Komentē